'Latvijas kibertelpa ir karsta,' saka CERT vadītāja

Viņa sacīja, ka Cert.lv ir identificējusi arī sekmīgus uzbrukumus, kas ir pamanīti un apturēti. "Pēdējās dienās ir paaugstināta aktivitāte dažādās jomās. Es domāju, ka visiem jārēķinās, ka sekmīgi uzbrukumi būs, un galvenais ir, tos laicīgi pamanīt," sacīja Kaškina.

"Primāri apdraudējumu identificējam valsts iestāžu resursiem, to mājaslapām un kritiskajai infrastruktūrai – finanšu sektoram, piemēram," zina teikt Cert.lv vadītāja.

Kopš janvāra vidus uzbrukuma viļņi ir bijuši vairākām Latvijas ministrijām.

Uzbrukuma veidi var būt dažādi, taču lielākoties tie ir tāda paša veida, kā Ukrainai – tie ir, piemēram, piekļuves liegumu uzbrukumi, bet stipri mazāki, kā ar tiem saskaras Ukraina, atzīst Kaškina. Kā piemēru viņa min mērķētos pikšķerēšanas uzbrukumus, kas ir adresēti dažādu iestāžu darbiniekiem. Ja darbinieks atver pielikumu, tad uzbrukuma veicējs piekļūst sev vēlamajai informācijai.

Kā vēl vienu uzbrukuma veidu Cert.lv vadītāja min centienus nemanītam iekļūt infrastruktūrā, lai to izspiegotu. "Tad uzbrucējs ir kluss, un viņu atklāt ir salīdzinoši grūti. Tāpat viņš kādā brīdī var nogaidīt īsto brīdi un ķerties pie destruktīvām darbībām," spriež Kaškina.

Lai pasargātu sevi no būtisku datu zaudēšanas, ir svarīgi, lai ir rezerves kopijas.

"Pagājušajā diennaktī nekas būtiski jauns nav parādījies, bet Latvijā ir vairākas organizācijas, kurām ir aizdomas par kiberuzbrukumiem," sacīja Baiba Kaškina.

Viņa min, ka kibertelpā uzbrucējiem noslēpties ir ļoti viegli, taču uzbrucēji – Baltkrievija un Krievija nemaz necenšas to darīt.

Kā iespējamās pazīmes kiberuzbrukumiem Cert.lv vadītāja min viltus ziņas un krāpniecības kampaņas saistībā ar notikumiem Ukrainā. "Ja tiek novērotas šādas pazīmes, ir jāziņo Cert.lv, un mēs attiecīgi rīkosimies. Aicinu iestādes būt atbildīgām un modrām, pastiprināti monitorēt situāciju," rezumē Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas vadītāja.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins naktī uz ceturtdienu ap 4.50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.

Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākas pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.

Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.