Arī Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikumu par viņai piemērotā disciplinārsoda - rājiena - atcelšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Izskatot lietu pirmajā tiesu instancē, Administratīvā rajona tiesa nolēma Jaunzemes pieteikumu apmierināt. Finanšu ministrija (FM) tiesas lēmumam nepiekrita un iesniedza par to apelācijas sūdzību.
Tāpat kā Administratīvā rajona tiesa, arī Administratīvā apgabaltiesa lēmusi, ka finanšu ministra Jāņa Reira (JV) piemērotais sods Jaunzemei ir atceļams.
Administratīvā apgabaltiesa ir pievienojusies pirmās instances tiesas lemtajam, ka Jaunzemes rīcība bija situācijai atbilstoša un saskanēja ar amatpersonai piešķirtām pilnvarām racionāli izvērtēt disciplinārlietas ierosināšanas lietderību.
Tiesa secinājusi, ka disciplinārlietas ierosināšana nav pašmērķis, iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba funkcionēšanu un mērķu sasniegšanu un katru situāciju izvērtē individuāli un, ka Jaunzeme nav pārkāpusi likumu.
Jau ziņots, ka 2020. gadā nu jau kādreizējais VID Personāla pārvaldes darbinieks Māris Knoks bija izvēlējies četrus no kopumā 74 iestādes struktūrvienību ziņojumiem. Knoks ziņojumus nosūtījis FM, apgalvojot, ka VID ģenerāldirektore atteikusies izmeklēt lietas pret amatpersonām.
FM, veicot pārbaudi, konstatēja, ka trijos no četriem gadījumiem nav bijis pamata ierosināt disciplinārlietu, bet par vienu gadījumu uzskatīja, ka disciplinārlieta bija jārosina, un par tās neierosināšanu finanšu ministrs Reirs izteica Jaunzemei rājienu.
Jaunzeme tika sodīta par to, ka nav rosinājusi disciplinārlietu pret VID amatpersonu par to, ka viņa 2019. gadā sarīkojusi darba sanāksmi attālināti, nevis klātienē. VID ģenerāldirektore, nepiekrizdama piemērotajam sodam, vērsās tiesā.
Administratīvā rajona tiesa secināja, ka Sabiedriskā labuma komisijas 2019. gada 15. augusta sēdes organizēšanas forma elektroniskās sarakstes veidā neatbilda normatīvo aktu prasībām, tomēr šāds pārkāpums nebija būtisks un neradīja tiesiskas sekas. Jaunzeme novērtēja pārkāpuma raksturu, pārrunāja apstākļus ar iesaistīto amatpersonu un aktīvi risināja šo jautājumu ar VID pieejamiem līdzekļiem.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Jaunzemes rīcība bija situācijai atbilstoša un saskanēja ar amatpersonai piešķirtām pilnvarām racionāli izvērtēt disciplinārlietas ierosināšanas lietderību. Disciplinārlietas ierosināšana nav pašmērķis, iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba funkcionēšanu un mērķu sasniegšanu un katru situāciju izvērtē individuāli, norādīja tiesa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
