Kūlas dedzināšanas rezultātā pagājušajā gadā cietušu cilvēku nebija, bet tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega 1008 hektāri Latvijas zemes, portālu "Delfi" informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), uzsverot, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un sodāma rīcība.
Kā informē dienesta pārstāve Agrita Vītola, šobrīd, kamēr daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, bet citviet jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji ikdienu steidzas dzēst pērnās kūlas ugunsgrēku.
Kopš šī gada 13. februāra valstī reģistrēti jau 40 kūlas ugunsgrēki.
2021. gadā kūlas ugunsgrēku skaits turpināja samazinājies – pērn dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, un tas ir par 16% mazāk nekā gadu iepriekš.
2020. gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas bija par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu.
Skubina nepieļaut kūlas dedzināšanu
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jāsavāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, aicina VUGD.
Situācijās, kad cilvēki pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Ja cilvēks pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus.
Draud sods
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas ugunsdrošības noteikumu prasības, jo noteikumu 28. punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.
Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro).
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro);
VUGD turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
