Šī gada 19. aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sāks iztiesāt no Ģenerālprokuratūras prokurora 30. martā saņemto krimināllietu, kurā par spiegošanu apsūdzēts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) un kāda fiziska persona, portāls "Delfi" noskaidroja Tiesu administrācijā.
Krimināllietas materiāli apkopoti 23 sējumos.
Saskaņā ar likumu kriminālprocesam, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts un kurā apsūdzētajai personai piemērots apcietinājums, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem. Tāpēc tiesa krimināllietu iztiesās ārpus kārtas, pārceļot iepriekš ieplānotās tiesas sēdes citās krimināllietās uz vēlāku laiku.
Tiesas sēde plānota 19. aprīlī pulksten 10. Krimināllietas iztiesāšana turpināsies šā gada 20.,21. un 26. aprīlī.
Jau vēstīts, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu VDD aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu. Pērn 17. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagarināja drošības līdzekli-apcietinājumu Ādamsonam, taču deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā.
5. janvārī tika iemaksāta 30 000 eiro drošības nauda un Ādamsons no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus, tostarp, noteikts ierobežojums apsūdzētajam uz kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku pildīt 13. Saeimas deputāta amata pienākumus.
Lietā aizturēts arī bijušais Drošības policijas (tagadējā Valsts drošības dienesta) un Ādažu pašvaldības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis, Silonovs un bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.