Administratīvā apgabaltiesas 25. martā daļēji apmierināja Saeimas deputāta Alda Gobzema (KuK) pieteikumu strīdā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viņam aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) – tiesas sprieduma rezultātā atcelta parlamentārietim noteiktā soda nauda 9214 eiro apmērā, bet pārējā daļā par vēl dažiem desmitiem tūkstošu eiro politiķa pieteikums noraidīts, informēja tiesā.
Kopumā VID veica Gobzemam IIN auditu par 2015., 2016. un 2017. gadu. Audita rezultātā ar dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu audita daļas vadītājas 2019. gada 23. oktobra lēmumu Saeimas deputātam papildu nomaksai budžetā aprēķināts IIN 30 714 eiro, nokavējuma nauda 5819 eiro un soda nauda 9214 eiro apmērā.
Vienlaikus pārbaudes rezultātā par 2015. gadu noteikti zaudējumi valsts budžetam 7455 eiro.
Apgabaltiesa lēma atcelt iepriekš VID aprēķināto papildu nomaksai budžetā noteikto soda naudu 9214 eiro apmērā. Savukārt pārējā daļā par vairāk nekā 45 000 eiro IIN un zaudējumu valsts budžetam atmaksu tiesa lēma VID lēmumu negrozīt.
Tiesa nosprieda uzdot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atceltā VID 2020. gada 24. marta lēmuma daļā par noteikto soda naudu vietā izdot jaunu administratīvo aktu par soda naudu.
Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku argumentiem, atzīst, ka pieteicēja un VID apelācijas sūdzības nav pamatotas, bet pieteikums ir apmierināms daļā.
Tiesa arī atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi interpretējusi un piemērojusi tiesību normas, spriedumā ietvertā argumentācija ir pareiza un pietiekama, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Gobzema apelācijas sūdzībā minēts, ka ir pārkāpts audita veikšanas termiņš. Kā to pamatoti konstatējusi pirmās instances tiesa, kuras motivācijai apgabaltiesa pievienojās, ievērojot audita termiņa pagarināšanu un audita termiņā neieskaitītos laika posmus, pieteicējam nodokļu audits veikts 120 dienas un nav konstatējams audita termiņa pārkāpums.
Tāpat Saeimas deputāts apelācijas sūdzībā norāda, ka tiesa nav pilnībā izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, kas saistīti ar komandējumu izdevumu ieskaitīšanu saimnieciskās darbības izdevumos.
Apgabaltiesa pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai, ka arī zvērinātam advokātam, iekļaujot konkrētus izdevumus savos saimnieciskās darbības izdevumos, tie jāpamato ar atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem, kas pierāda konkrēto izdevumu attiecināmību uz saimniecisko darbību.
Augstākā tiesa (AT) jau iepriekš ir atzinusi, ka saiknes esību starp izdevumiem un saimniecisko darbību parastā gadījumā formāli nodrošina grāmatvedības uzskaite, savukārt pēc būtības strīdus gadījumā var tikt vērtēti vairāki aspekti atkarībā no pašas saimnieciskās darbības veida un izdevumu rakstura. Piemēram, vai attiecīgie izdevumi pēc sava rakstura vispār ir attiecināmi uz saimniecisko darbību, un ja ir, vai to attiecināšana ir ticama konkrētajā gadījumā.
Tādēļ primāri pilnīgu pierādījumu par saviem izdevumiem un to attiecināmību uz saimniecisko darbību iesniegšanas pienākums saglabājas tieši Gobzemam. Šajā sakarā nav pietiekami iesniegt vienīgi, piemēram, maksājumu dokumentus vai vispārīgu informāciju saturošus rīkojumus un paskaidrojumus.
Lai gan arī tādi komandējuma izdevumi kā izdevumi par naktsmītnēm ārvalstīs pēc sava rakstura var būt attiecināmi uz saimniecisko darbību, Gobzema kā zvērināta advokāta atsauce uz advokāta profesionālo noslēpumu un vispārīgi paskaidrojumi, ka iekļauti ir tikai izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, bet kurus neapstiprina citi pierādījumi, nav atzīstami par pietiekamiem un ticamiem, it īpaši apstākļos, kad vienlaikus ceļojumā ir devušies, naktsmītnes ir izmantojuši vai par tām maksājuši pieteicēja ģimenes locekļi, kas ir pamats objektīvām šaubām, ka konkrētie izdevumi ir bijuši saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību, norāda tiesa.
Gobzems kā attaisnojušus komandējumus ir pievienojis ceļojumu uz Honkongu, Bali un Singapūru. Savukārt tiesa secināja, ka vienā no viesnīcām Gobzems ir mazu daļu iemaksājis skaidrā naudā, bet pārējo summu kāds ir samaksājis ar bankas karti, kas pieder Gobzema sievai.
Ņemot vērā to, ka rēķins izrakstīts viņa sievai, bet no lietā esošajiem bankas kontu pārskatiem nav konstatējams, ka rēķinu būtu apmaksājis Gobzems, kā arī to, ka, viņa grāmatvedībā šāda rēķina iegrāmatošana nav konstatējama, rēķins norāda uz viņa sievas un Gobzema kopīgu ceļojumu un personīgiem izdevumiem attiecīgajā apmērā, nevis pieteicēja izdevumiem saistībā ar tā saimniecisko darbību.
Spriedumu var pārsūdzēt AT Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
Gobzems vērsās tiesā, prasot VID 2020. gada 24. marta lēmumu atcelšanu, ar kuru deputātam samaksai budžetā noteikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 30 714 eiro apmērā, kā arī soda nauda 9214 eiro apmērā un nokavējuma nauda 5819 eiro apmērā. Vienlaikus pārbaudes rezultātā par 2015. gadu tika noteikti zaudējumi valsts budžetam 7455 eiro apmērā.
Izskatot ierosināto administratīvo lietu, Administratīvā rajona tiesa 20. janvārī daļēji apmierināja Gobzema pieteikumu, kurā atcēla VID lēmumā noteikto nomaksai budžetā aprēķināto soda naudu 9214 eiro apmēra, kā arī uzlika VID pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot jaunu administratīvo aktu, veicot soda naudas aprēķinu.
Pārējā daļā Gobzema prasība tika noraidīta.
Vēlāk tiesa saņēma Gobzema un VID apelācijas sūdzības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
