Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsēta tiesā otrdien bija iecerēts sākt skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdies Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) un Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs, kuri apsūdzēti spiegošanā, taču lietas skatīšana pēc būtības vēl netika sākta, jo tieši šajā dienā Ādamsons reģistrējies stacionārā, kurā viņam tiks veikta operācija.
Tāpat tiesa apmierināja Silonova lūgumu atlikt lietas izskatīšanu uz četrām nedēļām, lai dotu laiku iepazīties ar lietas materiāliem.
Nākamā tiesas sēde plānota 16. maijā pulksten 10.
Uz tiesas zāli rokudzelžos tika atvests viens apsūdzētais – Silonovs. Silonova advokāte Imma Jansone portālam "Delfi" uzsvēra, ka apsūdzētais Krievijas pilsonis savu vainu noliedz. Viņa atzina, ka Ādamsons ar Silonovu ir pazīstami, kā arī regulāri tikušies, taču skaidroja, ka Silonovs nepiekrīt viņam uzrādītājai apsūdzībai.
Pats Ādamsons uz tiesa sēdi neieradās, bet ar piecu minūšu nokavēšanos zāle ieradās viņa advokāts – Mihails Černousovs.
Aizstāvis tiesai skaidroja, ka Ādamsons pats vēlas klātienē piedalīties tiesas sēdēs, lai sniegtu liecības par apsūdzības epizodēm, tamdēļ tiesai tika iesniegts lūgums, lūdzot noņemt no skatīšanas tuvākās plānotās tiesas sēdes.
Advokāts tiesai atklāja, ka operācija, kura Ādamsonam tiks veikta, bija nepieciešama jau pērn, taču tas nebija iespējams, atrodoties apcietinājumā. Viņš piebilda, ka līdz 1. jūlijam norit Veselības inspekcijas pārbaude, vai nav notikuši kādi pārkāpumi, Ādamsonam esot apcietinājumā.
Lietas materiālos norādīts, ka Ādamsonam nepieciešama darba nespējas lapa līdz 6. maijam. Aizstāvis tiesai skaidroja, ka viņš pats par Ādamsona plānoto operāciju uzzinājis vien 13. aprīlī. Lietas tiesnesis Zigmunds Dundurs aizstāvim pārmeta, ka tiesai nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu, ka Ādamsons nevarētu piedalīties tiesas procesā saistībā ar plānveida operāciju.
Lai šo jautājumu risinātu, tiesa pasludināja 15 minūšu pārtraukumu, kura laikā Ādamsona aizstāvim tika uzdots sazināties ar ārstniecības iestādi, kurā apsūdzētais atrodas, lai tiesai varētu sniegt kāda veida apliecinājumu par to, ka viņš nevar piedalīties tiesas sēdē. Lai atklātā tiesas sēdē netiktu izpausta ierobežotas pieejamības medicīniska rakstura informācija, tiesnesis uzdeva advokātam aktuālo informāciju par Ādamsona veselības stāvokli uzrakstīt uz lapiņas, kura pēc tam tika uzrādīta tiesai un pārējiem procesa dalībniekiem.
Savukārt Silonova aizstāve tiesai pieteica lūgumu, lai lietas skatīšana tiktu atlikta uz četrām nedēļām, dodot apsūdzētajam laiku iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Silonovs tiesai skaidroja, ka papildu laiks nepieciešams, jo, atrodoties Rīgas Centrālcietumā, Silonovam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi iepazīties ar visiem lietas materiāliem, lai sagatavotos savai aizstāvībai.
Tiesnesis šo lūgumu apmierināja, norādot, ka lietas materiāli ir 23 sējumos. Tāpat viņš piekrita aizstāvības argumentācijai, ka, ņemot vērā to, ka Rīgas Centrālcietumā ir izsludināta karantīna, aizstāvībai ir grūtības operatīvi iepazīties ar visiem lietas materiāliem.
Prokurors Juris Ločmelis medijiem pirms tiesas sēdes atklāja, ka prokuratūra ir pārliecināta par apsūdzību. Viņš pauda pārliecību, ka lieta tiks izskatīta ātrā tempā, ja apsūdzētie nemēģinās mākslīgi kavēt tās norisi. "Vai jūs šodien redzat Ādamsonu, jo es nē," retoriski vaicāja prokurors, atbildot uz mediju jautājumu par plānoto lietas norises gaitu. Tāpat viņš apgalvoja, ka, apsūdzības ieskatā, Ādamsons ar Silonovu tikušies vairāk nekā simts reižu, kuru laikā Ādamsons ārvalsts pilsonim stāstījis "visu ko vien zinājis". Informācijas nodošana sākusies 2015. gadā.
Ločmelis šādu politiķa atklātību skaidroja ar to, ka Ādamsons "esot gribējis tikt uzaicināts uz Maskavu". Tāpat prokurors atklāja, ka, lai arī Ādamsons par sniegto informāciju nesaņēma finansiālu atlīdzību savā bankas kontā, apsūdzība uzskata, ka šādi līdzekļi tikuši ieskaitīti viņa meitas bankas kontā. Valsts apsūdzības uzturētājs arī atgādināja, ka Silonovs iepriekš strādājis Valsts drošības komitejā.
Kā ziņots, šā gada sākumā prokuratūra liedza spiegošanā apsūdzētajam Ādamsonam pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus.
Jau ziņots, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu.
Pērn 17. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagarināja drošības līdzekli-apcietinājumu Ādamsonam, taču deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā.
Šā gada janvāra sākumā tika vēstīts, ka drošības nauda viņa atbrīvošanai ir samaksāta un Ādamsons tiek atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
