Bijušajam bāreņu nama 'Līkumi' vadītājam Boķim tiesa piespriež pusotru gadu cietumā

Boķis atzīts par vainīgu četru noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas, kā arī divu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas.

Tas ir, par valsts amatpersonas izdarītām darbībām, kas pārsniedz tai piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja tās radījušas būtisku kaitējumu un saistītas ar vardarbību vai mantkārīgā nolūkā. Tāpat viņš notiesāts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Boķim piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem.

"Nosakot sodu, tiesa ņēma vērā faktu, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izdarījis, darbības vēršot pret nepilngadīgiem bērniem un, būdams valsts amatpersona, taču noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā tikai vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem likumdevējs novērtējis kā smagu noziegumu, pārējie – mazāk smagi noziegumi. Turklāt lietā konstatēts, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tas pirmstiesas izmeklēšanā neattaisnoti vilcināts, tāpēc apsūdzētais ar tiesas spriedumu tiek notiesāts par 7-12 gadus veciem notikumiem," sacīja Zemgales rajona tiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa.

Boķis attaisnots un atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par sešu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas un viena noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 136. panta.

Deviņi cietušie bija pieprasījuši morālā kaitējuma kompensācijas robežās no 2000 eiro līdz 100 000 eiro. Morālā kaitējuma kompensācijas, lielākoties, tika pamatotas ar to, ka cietušie atradušies bāreņu namā, kurā viņiem nav paticis uzturēties, viņi tikuši ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās un apsūdzētais pret viņiem slikti izturējies.

Tiesa četriem cietušajiem piedzina morālā kaitējuma kompensācijas 500 eiro, jo kaitējums saistīts par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Taču lietā neapstiprinājās fakti, ka cietušajiem būtu kādas sekas pēc apsūdzētā darbībām, kā arī apsūdzētais nevar būt atbildīgs par cietušo ievietošanu bāreņu namā, informē Tiesu administrācijā.

"Kaut arī notikumos iesaistīti bērni, Kriminālprocesa likumā nav paredzēta citāda pierādījumu vērtēšana vai noteiktas īpašas lietu kategorijas, kurās pierādījumi vērtējami atšķirīgi. Tiesa vienmēr ņem vērā, vai lietā esošie pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vai tie ir ticami, vai tie noformēti un tiesai iesniegti atbilstoši likumam, vai pierādījumu ir pietiekami, lai apsūdzēto atzītu par vainīgu. Tiesa taisa spriedumu pēc šo pierādījumu izvērtēšanas par apsūdzētā vainu viņam celtajā apsūdzībā," portālam "Delfi" pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka bāreņu nams "Līkumi" par ģimenes atbalsta centru "Saulstari" pārdēvēts 2016. gada septembri. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015. gadā Tiesībsarga birojs sagatavojis Ģenerālprokuratūrai plašu materiālu par pārkāpumiem bērnunamā "Līkumi".

Sagatavotā informācija pārsvarā atklāj darbinieku psihoemocionālu un fizisku vardarbību pret bērniem, iepriekš sacīja tiesībsargs Juris Jansons, uzsverot, ka tam ir konkrēti pierādījumi. Ir fiksēti arī gadījumi, kad bērni paši vērsušies drošības iestādēs, tomēr uzsāktie procesi priekšlaikus izbeigti.