Mārtiņš Bunkus FKTK sūdzējies par Uļmana 'LPB Bank'; iesniegums 'iestrēdzis'

"LPB Bank" vienīgais īpašnieks ir SIA "Mono", kurā 49,43% kapitāldaļu pieder Mihailam Uļmanam, kurš otrdien tika aizturēts Bunkus slepkavības lietā.

"Delfi" jau vēstīja, ka otrdien, 24. maijā, Valsts policija (VP) paziņoja, ka atklājusi pirms četriem gadiem notikušo Bunkus slepkavību. Saistībā ar to aizturēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko, portālam "Delfi" apliecinājušas lietai pietuvinātas personas. Tāpat aizturēti slepkavības izpildītāji.

Tiesa trešdien Babenko piemēroja apcietinājumu.

"Delfi" zināms, ka konkrētais Bunkus iesniegums FKTK saņemts 2017. gada maijā. Bunkus iesniegumā norādījis uz iespējamām Uļmana darbībām, organizējot noziedzīgas shēmas, lai "atmazgātu" naudas līdzekļus. Šajā iesniegumā minēti arī konkrēti uzņēmumi, kuri, Bunkus ieskatā, izmantoti noziedzīgo darbību veikšanā, stāsta "Delfi" avoti.

FKTK portālam "Delfi komentēja, ka šāds iesniegums komisijā tika saņemts, tas izskatīts, iesniegumā paustā informācija vērtēta, kā arī sniegta atbilde iesnieguma iesniedzējam.

"FKTK, veicot pārbaudes bankās saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu ievērošanu, pievērš uzmanību gan iesniegumos sniegtajai informācijai, gan arī informācijai no dažādiem citiem avotiem par iespējamiem darījumiem, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu," norāda FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone.

"FKTK veiktajās pārbaudēs tiek vērtēta bankas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte, tostarp pievēršot uzmanību atsevišķiem klientiem un to izpētei, kā arī atsevišķiem darījumiem un to izpētei.

Par "LPB Bank" AS pārbaudē, kurā tika vērtēti bankas darījumi līdz 2018. gada augustam, konstatētajiem trūkumiem un bankai piemērota soda nauda 2,2 miljonu eiro apmērā, bet valdes loceklim izteikts brīdinājums.

Vienlaikus FKTK vērš uzmanību, ka piemērotie sodi bankām ir par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā vai NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumiem.

"Visos gadījumos, kuros bankai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tai ir jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas veic tālākās darbības atbilstoši savai kompetencei. Ja FKTK atklāj, ka tas nav ticis darīts, tas tiek uzskatīts par būtisku iekšējās kontroles sistēmas pārkāpumu. FKTK neveic izmeklējošās darbības, bet nodrošina regulāru banku uzraudzības darbu, nepieciešamības gadījumos piemērojot uzraudzības pasākumus vai sankcijas un rūpējoties, lai turpmāk konstatētie pārkāpumi netiktu pieļauti," skaidro FKTK pārstāve.

FKTK 2018. gadā "LPB Bank" piemēroja 2 205 282 eiro sodu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī uzdeva no valdes atsaukt Arni Kalveršu. Savukārt 2016. gadā starp banku un FKTK tika noslēgts administratīvais līgums, ar kuru bankai tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp Kalverša atstādināšana.

"Lursoft" datubāzē Uļmans joprojām redzams kā "LPB Bank" patiesais labuma guvējs caur sev piederošo uzņēmumu SIA "Mono". Pēc aktīvu apmēra "LPB Bank" 2020. gada beigās bija 10. lielākā banka Latvijā. "LPB Bank" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar peļņu 5,4 miljonu eiro apmērā, vēsta LETA.

"Mono" dibināts 1991. gadā un Uļmanam pieder 49,43% uzņēmuma kapitāldaļu. 2020. gadā uzņēmums strādāja ar 1 657 361 eiro apgrozījumu un 260 347 eiro zaudējumiem. Salīdzinājumam 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 6 815 093 eiro, bet peļņa bija 8 967 868 eiro.

Jāatzīmē, ka šī nebija vienīgā reize, kad Bunkus atradās "pretējās frontes pusēs" ar Uļmanu.

Uļmanam agrāk arī piederēja uzņēmums SIA "Rego trade", kurš 2008. gadā tika pasludināts par maksātnespējīgu. Tieši Bunkus bija šī procesa administrators. Bunkus ģimene agrāk publiski paudusi, ka tieši saistībā ar šo maksātnespējas procesu Bunkus saskāries ar problēmām. 2016. gadā viņš vērsās policijā saistībā ar pret viņu izteiktiem draudiem, kurus, kā apgalvoja Bunkus, izteicis tieši Uļmans. Konkrētais kriminālprocess policijā tika izbeigts.

Portāls "Delfi" arī noskaidroja, ka kopumā bijušas trīs tiesvedības, kurās Bunkus cēlis prasības pret "Rego trade". Vienā no tām 2009. gadā Bunkus cēla prasību pret Uļmanu, prasot no viņa piedzīt 265 626 latus (377 951 eiro) par labu "Rego trade". Izejot caur Latvijas tiesu instancēm, Bunkus prasība tika apmierināta.

Tāpat ilgus gadus Latvijas tiesās notika strīds starp maksātnespējīgo SIA "Rego trade", kura maksātnespējas administrators bija Bunkus, un bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem – Uļmanu, Aleksandru Budovsku un Danu Vapni – par 721 186 eiro piedziņu no viņiem. Sākotnēji Bunkus prasība tika apmierināta, taču vēlāk, balstoties uz jaunatklātiem apstākļiem, tiesa apmierināja trīs valdes locekļu prasību, atbrīvojot viņus no naudas maksāšanas.

Šāds tiesas lēmums saistīts ar to, ka Augstākā tiesa 2018. gadā secināja, ka, iespējams, radusies situācija, kurā Bunkus manipulējis ar savā rīcībā esošo informāciju, kas varētu izslēgt konkrēto valdes locekļu atbildību. Augstākās tiesas secinājums izrietēja no jaunatklātiem apstākļiem, kurus tiesai, iespējams, sniedzis pats Uļmans vai viņa pārstāvji.

Tāpat Bunkus no trim valdes locekļiem solidāri centās piedzīt 1 333 131 eiro par labu "Rego trade".

Sākotnēji tiesa administratora prasību apmierināja, taču apelācijas instancē prasība tika noraidīta. Vēl pāris reizes izejot cauri tiesu sistēmai, pēc Bunkus nāves Augstākā tiesa lēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, atstājot spēkā Bunkus nelabvēlīgu tiesas spriedumu, noskaidroja "Delfi".

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.