Tiesa apmierināja prokurora pirmdien pieteikto lūgumu tiesas sēdē nopratināt eksperti Lieni Feldmani saistībā ar viņas sniegto eksperta atzinumu dokumentu tehniskās ekspertīzes ietvaros, portālam "Delfi" pavēstīja Ločmelis.
"Delfi" jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa šī gada 17. janvārī apmierināja apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvja zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka pieteikto lūgumu noteikt dokumentu tehnisko ekspertīzi, kuras veikšana uzticēta Valsts tiesu ekspertīžu birojam.
Jau vēstīts, ka krimināllietu Rīgas apgabaltiesa izskata atklātā tiesas sēdē trīs tiesnešu sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Iveta Vīgante, tiesnesis Guntars Stūris un tiesnesis Guntars Kveska. Noraidījums minētajam tiesas sastāvam netika pieteikts.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšana ilga aptuveni divus gadus un tiesā nonāca 2015. gada 8. decembrī, bet tiesas izmeklēšana tika sākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē – 2016. gada 1. martā.
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam lēma piespriest sešu gadu cietumsodu, bet pārējos krimināllietā apsūdzētos atzina par nevainīgiem un lēma viņus attaisnot.
Lietā uz apsūdzēto sola bija sēdies veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki – Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova -, kā arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Inna Šuvajeva.
2013. gada 21. novembrī iegrūstot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
