'Nav naida pazīmju' – par uzbrukumu puisim ar Ukrainas karogu secina prokuratūra

Vīrietis puisim uzbrucis tādēļ, ka personisku un huligānisku motīvu dēļ viņam radies nodoms apdraudēt cietušā mieru, ierobežot viņa pārvietošanos, prettiesiski noteikt viņa rīcību, nobiedēt viņu un nodarīt viņam miesas bojājumus.

Otrdien, 14. jūnijā, Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore pabeidza kriminālprocesu, sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar 200 sabiedriskā darba stundām.

9. jūnijā apsūdzētais ir atlīdzinājis cietušajam viņa pieteikto mantiskā un morālā kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā jeb 6034 eiro.

Jau rakstīts, ka Latvijas Televīzija otrdien vēstīja, ka vīrietim, kurš maija beigās uzbruka skolniekam, kurš ar Ukrainas karogu devās no gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", prokurors gatavo priekšrakstu par sodu – 200 stundām sabiedriski derīga darba.

Šā gada 1. jūnijā kriminālprocess saņemts prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai un 8. jūnijā pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības par huligānismu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

Kā portālu "Delfi" informēja prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka, 22. maijā apsūdzētajam (tobrīd aizdomās turētajam) tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu –, jo pastāvēja aizdomas, ka persona traucēs pirmstiesas kriminālprocesu un izvairīsies no tā.

Šāds procesuālais piespiedu līdzeklis tobrīd bija atbilstošs noziedzīgā nodarījuma raksturam un noskaidrotajiem apstākļiem, un personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesību ierobežojums bija samērīgs.

Pēc tam, kad kriminālprocesā tika iegūts tāds pierādījumu kopums, lai to varētu nosūtīt prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret šo personu, un noskaidrots, ka piemērotā drošības līdzekļa pamats ir mainījies, procesa virzītājs saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmo daļu pieņēma lēmumu par tā grozīšanu uz citu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Procesa virzītāja lēmums bijis likumīgs un pamatots, norāda Eiduka.

Viņa papildināja, ka Kriminālprocesa likuma 391. panta pirmā daļa noteic, ka procesa virzītājam kriminālprocess jāizdala atsevišķā lietvedībā, ja pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu.

Tā kā Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, konstatēja cita noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet šajā daļā kriminālprocess netika izmeklēts, tad 2022. gada 9. jūnijā kriminālprocess tika sadalīts un uzsākts jauns kriminālprocess pret konkrētu personu par Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Kriminālprocess izmeklēšanas veikšanai nodots Iekšējās drošības birojam, bet tās uzraudzība – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka cietušā jaunieša advokāts Egons Rusanovs norādījis, ka, pēc iepazīšanās ar priekšrakstu, gatavojas vērsties Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību. Pēc viņa domām, tikai reāls cietumsods var atturēt citus no šādiem naida noziegumiem.

Jau vēstīts, ka maija beigās sabiedrību pāršalca ziņa par to, ka skolnieku ar Ukrainas karogu gājienā "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" piekāvis kāds no auto pēkšņi izlēcis vīrietis, kurš pats no notikuma vietas aizbēdzis, bet vēlāk atrasts mājas bēniņos aiz skursteņa un aizturēts. Pēcāk arī publiski izskanēja, ka agresora dzīvesbiedre, kura notikuma brīdī viņam sēdējusi blakus auto, ir policijas darbiniece.