'Asiņaina šoseja' un nestrādājošs radars – Tīnūžu ceļa avārijas skaidro eksperts

Pagājušajā nedēļā vēstīts, ka policija saņēmusi izsaukumu Lēdmanē uz Tīnūžu šosejas, kur notikusi frontāla sadursme starp kravas auto un vieglo mašīnu. Bojā gājuši divi cilvēki.

Šādas avārijas konkrētajā posmā notiek visai bieži, taču, kā portālam "Delfi" skaidro satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis, tā nebūt nav bīstamākā vieta Latvijā – avāriju skaita ziņā to izkonkurē Daugavpils šoseja un vēl vairāk nelaimju notiekot uz Rīgas apvedceļa, kas, pēc viņa domām, ir absolūti bīstamākā vieta.

Tomēr Irbītis atzīst, ka Tīnūžu šosejai ir sava specifika, kas to padara avārijām labvēlīgu. Tā ir veidota pēc stigas gājuma – ar gariem, līdzeniem pagriezieniem, kuros plašā zonā ir aizliegta apdzīšana.

"Ja maģistrāla profila ceļš ir izveidots par parastu ceļu, kur ir viena josla katrā virzienā, tad īsti nav vietas apdzīšanai. Bet cilvēki ir nervozi, steidzīgi, grib apdzīt. Šādos gadījumos viņi uzprasās uz ceļu satiksmes negadījumiem," saka satiksmes drošības speciālists.

Kā lielu Tīnūžu šosejas problēmu Irbītis nosauc nobrauktuvju trūkumu: "Praktiski visa ceļa garumā ir barjera. Nav pat iespēju nobraukt nost, ieiet mežā vai vienkārši atpūsties, tādējādi risks sadursmēm ir lielāks. Tāpat šis ceļš ir garš, kura posmā nav nekādu veicamo darbību, līdz ar to vadītājs nevar pat atpūsties, ja pēkšņi uznāk miegs. Uzbrauc uz šosejas un vienkārši brauc. Ja cilvēks ir saguris, vai viņam ir tendence bakstīt viedierīces, viņš zaudē modrību, un ir lielāks risks iebraukt pretējā joslā, pat neveicot apdzīšanas manevru," saka eksperts, uzsverot, ka gadījumos, ja autovadītājs pie stūres iemieg, garie līkumi viņu "ienes" pretējā šosejas pusē.

Viņš saka, ka uz Tīnūžu šosejas nav kairinātāju, kas uzturētu šoferu možumu – arī ainava ir visai vienveidīga.

"Visi šie nosacījumi summējas, un šoseja ir izvērtusies diezgan asiņaina," rezumē eksperts.

Vaicāts par lielākajiem avāriju iemesliem, Oskars Irbītis stāsta, ka uz Tīnūžu šosejas tie ir tieši apdzīšanas manevri, kas notiek tur, kur to nedrīkst darīt.

"Uz šī ceļa lielie negadījumi notiek tieši posma vidū, nevis pie iebrauktuvēm vai krustojumiem, kas norāda, ka avārijas saistītas tieši ar apdzīšanu. Tāpat redzams, ka frontālās sadursmes notiek vietās, kur ir nepārtrauktā līnija, kas liedz iebraukšanu pretējā joslā," secina "Delfi" uzrunātais eksperts.

Kopumā uz valsts autoceļiem pērn notika 80 smagi ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gāja 92 cilvēki. Biežākais iemesls – sadursmes, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) statistika.

Neskaitot asiņainās avārijas, Tīnūžu šoseja vēl ir zināma ar vienu no veiksmīgākajiem vidējā ātruma kontroles radaru ieviešanas mēģinājumiem Latvijā – tā efektivitāti portālam "Delfi" apliecina gan Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), gan Irbītis.

"2019. gadā CSDD rīkoja pilotprojektu "point tot point" sistēmas pārbaudei, kas sevi ļoti labi pierādīja, jo attiecīgajā ceļu posmā starp Ogresgalu un Ķegumu manāmi uzlaboja ceļu satiksmes drošību un šī pilotprojekta laikā tur negāja bojā neviens ceļu satiksmes dalībnieks. Pilotprojekts pārstāja darboties trūkstošā finansējuma dēļ," portālam "Delfi" stāsta CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Irbītis konkrēto vidējā ātruma radaru nosauc par veiksmīgāko radara risinājumu Latvijā: "Ja cilvēkiem ir garlaicīgi braucot, tad, iebraucot šī radara darbības zonā, viņiem ir, ko darīt – jāseko līdzi braukšanas ātrumam. Tad šoferis ir modrs un saprot, ka nav arī jēgas apdzīt. Tāpat posmā nav, kur apstāties un pagaidīt, lai ātrums izlīdzinās, līdz ar to cilvēki ļoti apzinīgi ievēroja atļauto braukšanas ātrumu. Pirms radara uzstādīšanas šajā posmā bija negadījumi, bet tā darbības laikā – neviena," saka satiksmes drošības speciālists.

Pašlaik, līdz ar citiem diviem radariem, arī šis radars Tīnūžu-Kokneses šosejas posmā strādā kā parastie radari, kas, Irbīša ieskatā, ir efektīvi aptuveni viena kilometra zonā: "Ja uzliekam konkrētā punktā un gribam, lai tur nenotiek negadījumi – tas tieši tajā punktā strādās, bet garākā posmā ir vajadzīgas vidējā ātruma kontroles ierīces".

Arī citur Latvijā šobrīd nav vidējā ātruma kontroles radaru – it kā tiek mēģināts tos ieviest, bet projekts "buksē," saka Irbītis.

CSDD gan norāda, ka šobrīd "point to point" sistēmu plāno ieviest Latvijas Valsts ceļi, kuri ir saņēmuši finansējumu 16 posmu izveidei.

Par risinājumiem, kā mazināt avārijas uz Tīnūžu šosejas, satiksmes drošības speciālists nosauc vairākus rīkus – izveidot ceļmalās benzīntankus vai stāvvietas, kā arī lielāku policijas iesaisti.

"Ja runājam par risinājumiem Latvijas satiksmē – kad jūs pēdējo reizi esat redzējusi dzīvu policijas darbinieku uz ceļa? Teikšu godīgi, es pēdējos divus gadus neesmu ne reizi apstādināts," saka Irbītis.

Irbītis arī norāda uz policistu iztrūkumu – esot neaizpildītas vakances. Uz ceļiem iztrūkst aptuveni 1000 policijas darbinieku, stāsta eksperts.

"Ja cilvēks satiksmē redz braucošu vai ceļa malā novietotu policijas mašīnu, pirmkārt, pašā "Waze" būs pilna karte ar "cepurītēm", un cilvēki brauks mierīgi. Nekas nedisciplinē vadītāju tik labi kā aiz muguras braucoša policijas mašīna," spriež Irbītis, uzsverot, ka mašīnai pat nav jābrauc aiz muguras – tai vienkārši ir jābūt satiksmē.

"Labākais veids, kā uzlabot ceļu satiksmi – atgriezt ceļu policistus uz ceļiem. Ne droni, ne roboti neatrisinās šo problēmu," saka satiksmes drošības speciālists.

"Pēc skaita, ko Latvijas piederīgie ir izraisījuši ārpus Latvijas, kur ceļu kvalitāte ir labāka, varam secināt, ka vaina Latvijā nav ceļos – arī, braucot pa labiem ceļiem visai bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi," stāsta Irbītis, uzsverot, ka tieši autovadītāju braukšana kultūra Latvijā ir salīdzinoši zema.

"Tas, kas ir diezgan uzskatāmi redzams, viena no problemātiskākajām lietām ir savstarpējā pieklājība," atzīst speciālists, uzsverot, ka autovadītāju savstarpējā atsaucība, pieklājība un brīdināšana par saviem turpmākajiem manevriem ir kultūras jautājums. Ja braucēji nerēķinās ar citiem, tad veidojas vieta negadījumiem.

"Pēdējā laikā runājam, cik daudz ir agresīvo autovadītāju un pārkāpumu, kas saistīti ar agresīvu braukšanu. Jāsaka, ka pasīvas agresivitātes problēma ir vēl lielāka – neļaušana otram pārkārtoties, apzināta traucēšana veikt manevrus, neiecietība pret lēnāk braucošiem. Cilvēki izrāda šausmīgi lielu neiecietību, piemēram, taurē. Agresivitāte notiek arī apdzīšanas manevros – kādam jāskrien, kaut kas jānoķer, un cilvēks nepagaida, kad apdzīšanas manevru var izdarīt droši. Un ir tādi, kas nelaiž apdzinējus: "ko viņš te skrien, es viņu nelaidīšu," piemērus uzskaita satiksmes eksperts.

Jau vēstīts, ka nesen traģiskā avārijā Rēzeknes novadā dzīvību zaudējis kulbā nepiesprādzēts zīdainis.

Irbītis stāsta, ka tas, kā tiek pārvadāti bērni, ir zem katras kritikas: "Ļoti uzskatāmi var redzēt, piemēram, no rītiem sastrēgumos Rīgā – bērns stāv kājās automobilī, un tas ir pilnīgi nepieļaujami. Divdesmit gadus esmu strādājis par tiesu ekspertu auto jomā. Savas karjeras laikā esmu daudz redzējis šos cietušos bērnus, kuri nebūtu cietuši un kuriem nebūtu ne skrambiņas, ja viņi būtu pārvadāti atbilstoši noteikumiem, nevis kā vecos žiguļos. Bērnu sēdeklīši, paliktnīši un pareizi noregulētas jostas – tā ir viena no problēmām, ar ko iznāk saskarties," atzīst Irbītis.

Viņš vada lekcijas autovadītājiem, kas sasnieguši astoņus soda punktus. Daļa šo autobraucēju dodas uz grupu nodarbībām pie psihologa, jo viņu pārkāpumi ir saistīti ar agresīvu braukšanu. Pārējie klausās lekcijas, ko vada Irbītis.

Viņš stāsta, ka šie autovadītāji dalāmi vairākās grupās – absolūti lielākā daļa, kas ierodas uz kursiem, ir "nākamā rīta braucēji," kas braukuši ar paģirām. Otra grupa ir "visa pasaule ir vainīga, tikai ne es," kuri saka: "viņš man traucēja, tāpēc nācās apdzīt." Trešā un mazākā grupa – cilvēks, nonākot līdz kursiem, ir sapratis, ka pats bijis vainīgs. Šādi ir aptuveni 15-20% sodīto autobraucēju," secina satiksmes drošības speciālists.

"Es esmu uz savas ādas izbaudījis brīdinājumu, esot ārzemēs – atnāk policiste un nosvērtā balsī izstāsta, cik ļoti slikti esmu uzvedies, pārbraucot pāri līnijai nevietā un kādas tam varētu būt sekas. Sods netika uzlikts, bet tās piecas minūtes, kuras dabūju pastāvēt ceļa malā uz mani iedarbojās. Ja policija nevis uzliek sodu, bet veic preventīvus brīdinājumus, tas arī strādā. Cilvēki jau negrib būt slikti, negrib būt slepkavas un negrib izraisīt negadījumus. Visi šie gadījumi ir netīši. Un tā, neievērojot noteikumus, var nejauši sanākt traģiskas sekas, un to cilvēki neapzinās," rezumē eksperts.