Šā gada 1. jūlijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu 13. Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) un viņa sievas Ievas Bondares apsūdzībā par personu grupā veikta dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un tā izmantošanu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.
Apsūdzētās personas 2017. gadā, rīkojoties mantkārīgā nolūkā, proti, lai nepieļautu, ka tiek apķīlāts abu laulāto kopmantā esošais nekustamais īpašums, kā arī lai izvairītos no zaudējumu piedziņas kādā civillietā, kopā ar zvērinātu notāri, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, vienojās, ka viltos dokumentu, kas atbilstoši Civillikumam Bondara sievai piešķirs tiesības uz minēto nekustamo īpašumu kā laulātās atsevišķo mantu.
Personas apzinājušās, ka šāds dokumenta saturs neatbilst patiesībai un parakstīts ar atpakaļejošu datumu.
Šo darbību rezultātā pret laulāto kopmantu netika vērsta piedziņa, kas aizskāra prasītāja minētajā civillietā aizsargātās intereses, jo liedza viņam izmantot ķīlas tiesību piedziņas vēršanai pret konkrēto mantu un atgūt zaudējumus – vairāk nekā 48 000 eiro.
Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Prokuratūrā atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
"Delfi" jau rakstīja, ka par lietas virzību atbildīgā Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe vērsās pie Saeimas, lūdzot izdod kriminālvajāšanai Bondaru.
31. maijā notikušajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps norādīja, ka lieta pret viņa klientu tika ierosināta 2018. gada vasarā un kopš tā laika ir pagājuši četri gadi. Advokāts stāstīja, ka kopš 2019. gada šī lieta vispār vairs netiek izmeklēta, turklāt līdz šim tajā neviena persona nav atzīta par aizdomās turamo. "Visus šos gadus pat pieņēmumu formā nav licies, ka Bondars būtu izdarījis ko noziedzīgu," sacīja Kvēps.
Bondara advokāts norādīja, ka ģenerālprokuratūra "attapās" šā gada 24. maijā un lēma saukt deputātu pie atbildības. Kvēps secināja, ka laiks, kad Bondars tiek saukts pie atbildības, nav pieskaņots izmeklēšanas, bet gan kādām citām vajadzībām.
Izklāstot lietas apstākļus, Kvēps informēja deputātus, ka savulaik Bondara sievas Ievas Bondares māte savai meitai uzdāvinājusi zemi. Vēlāk, aizņemoties naudu, Bondare uzcēlusi māju. Neparedzot, ka vīrs iesaistīsies politikā, māju ceļot, Bondarei nešķita svarīgi veikt īpašas atzīmes zemesgrāmatā, klāstīja advokāts.
Pēc Kvēpa teiktā, vēlāk laulātais pāris tomēr lēmuši doties pie notāra un nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Advokāts Bondaru rīcībā nesaskata pārkāpumus un piebilda, ka Bondars būtu noziedzies, ja viņš būtu atdevis sievai mantu, lai to paslēptu no piedziņas. "Ja Bondari būtu sniegusī nepatiesas ziņas, tad abi būtu apsūdzēti jau 2018. gadā," teica Kvēps. Savukārt Bondars kolēģiem uzsvēra, ka viņš nav izdarījis neko nepareizi un nav vainīgs.