Kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Valsts robežsardzi Latvijas austrumu robežas šķērsošanas vietās veic pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli un līdz šim saistībā ar VDD identificētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai robežšķērsošanas vietās ieceļošana Latvijā liegta 53 ārvalstniekiem, portāls "Delfi" uzzināja dienestā.
Ieceļošana Latvijā atteikta 35 Krievijas pilsoņiem, 12 Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī pieciem citu valstu pilsoņiem, kuri VDD vērtējumā varēja radīt apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. Personām, kuru rīcībā bija ceļošanai Šengenas zonā derīga vīza, tā ir atcelta.
Ārvalstnieki, kuri ieceļo Latvijā no agresorvalsts Krievijas vai tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas, robežkontroles punktos tiek pastiprināti pārbaudīti.
Pārbaužu mērķis ir identificēt personas, kuras atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un var radīt draudus Latvijas nacionālajai drošībai.
Pārbaužu gaitā īpaša uzmanība tiek pievērsta ārvalstniekiem, kuri, piemēram, savulaik dienējuši Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūrās, publiski demonstrē Krievijas agresiju slavinošus simbolus vai pauž negatīvu attieksmi pret Latvijas valsti.
Liela daļa ārvalstnieku, kuriem tika atteikta ieceļošana Latvijā, atklāti pauda atbalstu Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, izmantojot tipiskos Kremļa kara propagandas vēstījumus.
VDD arī turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību ārvalstniekiem, kuri ieceļo Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.
Jau vēstīts, ka pirms mēneša VDD lietvedībā bija 23 kriminālprocesi par naida runu, kas saistīta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
