Uzdodoties par policijas darbiniekiem, viltvārži no kāda ventspilnieka izkrāpa 3000 eiro, savukārt kāds Liepājas iedzīvotājs, uzķeroties uz krāpniekiem, atvadījies no 400 eiro, portāls "Delfi" noskaidroja Valsts policijā (VP).
Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā aizvien tiek saņemta informācija no iedzīvotājiem par krāpniekiem, kuri uzdodas par policijas darbiniekiem, cenšas izkrāpt personu un bankas datus, un naudu. Cilvēki lielākoties ir vērīgi un informēti par telefonkrāpšanas riskiem, neatklājot zvanītājiem prasītos datus un pārtraukuši sarunu, tomēr policija joprojām fiksē gadījumus, kuros krāpniecība izdevusies.
Šā gada 19.augustā Ventspils iecirknī vērsās kāds ventspilnieks, kuram no naudas konta krāpniece, kura uzdevusies par policijas darbinieci, izkrāpusi 3000 eiro. Savukārt 22. augustā Liepājas iecirknī vērsies kāds liepājnieks, kuram tādā pašā veidā izkrāpti 400 eiro. Abos gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi.
Zvanītāji ir uzdevušies par policijas darbiniekiem un informējuši zvana saņēmējus par it kā pretlikumīgām darbībām personu banku kontos – kāds vēloties noformēt kredītu uz personas vārda. Liepājniekam sacīts, ka krāpnieki centušies noformēt aizdevumu 10 000 eiro apmērā. Lai šīs darbības it kā novērstu, krāpniece telefoniski savienoja cietušo ar it kā viņa bankas drošības dienesta darbinieku, kurš pieprasīja bankas datus – kartes numuru, CVV kodu, derīguma termiņu un internetbankas datus, tādējādi pretlikumīgi pārskaitot bankas kontos esošos naudas līdzekļus.
VP atkārtoti vēršas ar aicinājumu būt vērīgiem un nesniegt nevienam savus personas datus vai piekļuves datus bankas kontiem. Ne policijas, ne citu valsts iestāžu darbinieki nezvanīs, lai noskaidrotu sensitīvu informāciju, un nekad neprasīs atklāt piekļuves datus bankas kontiem.
Tāpat VP vērš uzmanību gadījumiem, kad cilvēki mēdz saņemt krāpnieciskas e-pasta vēstules, kas it kā izsūtītas VP vai citu sadarbības institūciju vārdā, izmantojot arī šo iestāžu simboliku.
Tāpat likumsargi aicina kritiski izvērtēt ikvienu kā telefoniski, tā rakstiski saņemto informāciju, īpaši, ja tā ir saistīta ar finanšu jautājumiem. Vislabāk šāda veida saziņu uzreiz pārtraukt, nekādā gadījumā nevērt vaļā pielikumus un būtiskākais – nevienam svešiniekam nesniegt informāciju par sevi.
"Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā VP iecirknī. Savukārt riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē ir iespējams nosūtīt VP mobilajā lietotnē "Mana drošība,"" aicina VP pārstāve Madara Šeršņova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
