Miroslavs Mitrofanovs
Foto: DELFI

Administratīvā rajona tiesa pieņēma saīsinātas formas spriedumu, ar kuru noraidīja Latvijas Krievu savienības (LKS) pieteikumu un atzina par tiesisku Rīgas pilsētas izpilddirektora 22.augusta lēmumu aizliegt pieteiktās sapulces norisi.

Tiesa, uzklausot administratīvā procesa dalībniekus un atzinuma sniegšanai pieaicinātās iestādes - Valsts drošības dienestu un Valsts policiju, atzina, ka pārsūdzētajā lēmumā minētais apdraudējums ir konstatēts pamatoti.

Tiesas sprieduma motivācija tiks darīta zināma 9. septembrī, kad būs pieejams pilns spriedums. Spriedumu varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.

LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs norādīja, ka līdz tiesas lēmumam nekāds oficiāls protesta gājiens nenotiks un LKS jau tagad ir aicinājusi cilvēkus pie pieminekļa nedoties. Viņš gan zinot, ka ir cilvēki, kuri aicina "doties pastaigā" citā vietā, tādā veidā paužot savu pozīciju.

Politiķis pauda nostāju, ka Rīgas domes rīcība "nav normāla", jo par lēmumu tika paziņots pēdējā brīdī un LKS nepaspēja laicīgi pārsūdzēt šo lēmumu.

LKS līdzpriekšsēdētājs bija iesniedzis pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu pirmdienas novakarē. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa. Protesta akcija pieteikta, jo šajās dienās sākās priekšdarbi pieminekļa nojaukšanai.

Rīgas dome šo pasākumu nesaskaņoja. Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā, Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.

VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.

Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts un darbi jau sākti, pagaidām tā vārds netiek atklāts, lai izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.

Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.

Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!