Stājas spēkā Zilupes eksmēru Agafonovu attaisnojošais spriedums strīdā ar VID  (2)

Senāts izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par iepriekšminēto spriedumu un atzina, ka VID nav atspēkojis apelācijas instances tiesas atzinumu, ka apsūdzētā darbībās nav Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Senāts lēmumā norāda, ka, vērtējot pierādījumu pietiekamību, ņemams vērā Kriminālprocesa likumā noteiktais pierādīšanas standarts, kādā jābūt pierādītiem pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem.

Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Senātā skaidroja, ka likumdevējs Kriminālprocesa likumā nav nostiprinājis izņēmumu, kas noteiktu citādu pierādīšanas standartu, konstatējot Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmetu.

Tas nozīmē, ka Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmetu – ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu objektu un tā gūšanas veidu – ir jāpierāda ārpus saprātīgām šaubām un nav pieļaujams konstatēt to pieņēmuma formā.

Tādējādi, lai atzītu izvairīšanos no konkrēta nodokļa nomaksas par pierādītu, ņemams vērā Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā paredzētais pierādīšanas standarts, un Krimināllikuma 218. pantā paredzēto nozieguma priekšmetu nevar pamatot ar likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22. panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju, kad VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata, ja maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu.

Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2021. gada 12. maija spriedums, ar kuru Agafonovs atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un attaisnots.

Apelācijas instances tiesa atzina, ka izskatāmajā kriminālprocesā nav izslēgtas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, līdz ar to tiesai bija pamats taisīt attaisnojošu spriedumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punkta prasībām, tas ir, apsūdzētā izdarītajā nodarījuma nav noziedzīgā nodarījuma sastāva (objektīvas un subjektīvas puses).

Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru amatpersonas dzīvesbiedre Irina Agafonova atzīta par nevainīgu un attaisnota apsūdzībā par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, Latgales apgabaltiesas spriedums stājās spēkā 2020. gada 4. septembrī, kad Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu šajā daļā atstāja negrozītu.

Abiem apsūdzētajiem apsūdzība bija celta par to, ka viņi izvairījās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Apsūdzībā norādīts, ka uzrādītais ienākumu apjoms bija mazāks par izdevumu apjomu.

Gan pirmās, gan otrās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

Iepriekš vēstīts, ka Agafonoviem apsūdzība bija celta par to, ka viņi, apsūdzības skatījumā, izvairījās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

Apsūdzībā norādīts, ka tādējādi pašvaldības vadītājs izvairījies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par 2002., 2003., 2006. un 2007. gadu un nodarījis mantisku kaitējumu valstij 200 195,22 eiro apmērā, savukārt viņa sieva izvairījusies no ienākuma nodokļa maksāšanas par 2005. un 2007. gadu un nodarījusi mantisku kaitējumu valstij 9311,04 latu (13 248,42 eiro) apmērā.

Agofonoviem apsūdzību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas cēla pirms aptuveni desmit gadiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) no Agafonova un viņa sievas vēlējies piedzīt teju 213 444 eiro kompensāciju.

Kā iepriekš skaidroja prokuratūrā, VID savulaik bija konstatējis, ka Agafonovs savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis ienākumus vairāku simtu tūkstošu latu apmērā. VID Zemgales reģionālajā iestādē veiktajā nodokļu aprēķina pārskatā konstatēts, ka Agafonovs izvairījies no nodokļu maksāšanas valsts budžetā par 2002., 2003., 2006. un 2007.gadu, slēpjot un samazinot ar ienākuma nodokli apliekamo objektu un nodarot zaudējumus valstij.

Lietā arī bija uzlikts arests naudas līdzekļiem – 39 430 eiro, 473 000 ASV dolāru un 8280 latu (11 829 eiro).