Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie argumenti ir saistīti ar atšķirīgu viedokli par lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 4. aprīļa lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, atzīstot apsūdzēto par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 117. panta 4., 10. punkta, proti, par personu grupā izdarītu slepkavības mēģinājumu. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem. No apsūdzētā cietušā labā piedzīta 15 000 eiro morālā kaitējuma kompensācija.
Senāts lēmumā norāda – atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir detalizēti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām.
Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētais grupā ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, izdarīja slepkavības mēģinājumu ar tiešu nodomu. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais veica tīšu aktīvu un apzinātu darbību – ar benzīnu aplieta cilvēka aizdedzināšanu –, apzinoties, ka viņa darbību rezultātā var iestāties cietušā nāve, un to vēloties.
Tiesa, izvērtējot apsūdzētā nodoma saturu, ņēmusi vērā nodarījuma izdarīšanas veidu, tas ir, cietušā aizdedzināšanu, izmantojot ātri uzliesmojošu ķīmisku vielu, kas radījusi cietušajam plašus ķermeņa apdegumus, kas bīstami cietušā dzīvībai.
Tiesai nav radušās saprātīgas šaubas par apsūdzētā pieskaitāmību, tiesa konstatējusi apsūdzētā vainīgumu, arī daļā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu alkohola ietekmē. Apelācijas instances tiesa arī atzinusi, ka noticis pabeigts slepkavības mēģinājums, jo apsūdzētais izdarīja visu, ko bija iecerējis, lai noziedzīgo nodarījumu izdarītu līdz galam, taču cietušā nāve neiestājās no apsūdzētā neatkarīgu iemeslu dēļ. Cietušajam izdevās liesmas uz sava ķermeņa apdzēst, kā arī viņam tika sniegta palīdzība.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar toreiz policijas paziņoto un sākotnējo informāciju, 2019. gada 25. augustā īsi pēc pusnakts 1962. gadā dzimis bezpajumtnieks devies pārtikas un sadzīves mantu meklējumos Rīgā, Mežciema mikrorajonā. Netālu no degvielas uzpildes stacijas viņa ceļš krustojies ar trim alkohola reibumā esošiem jauniešiem.
Policijas tobrīd rīcībā esošā informācija liecināja, ka viens no jauniešiem viņam paprasījis cigaretes. Saņemot noraidošu atbildi, jaunietis uzlējis vīrietim virsū degšķidrumu, iespējams, benzīnu. Pēc tam otrs jaunietis aizdedzinājis sērkociņu un to sviedis cietušā vīrieša virzienā. Viņa apģērbs spēji uzliesmojis, pēc kā jaunieši aizbēga no notikuma vietas. Cietušais nokritis zemē un sācis vārtīties, lai apslāpētu liesmas.
Pēc laika viņam tas izdevās. Sajutis spēcīgas sāpes visā ķermenī, viņš piecēlies un, sakopojot spēkus, devies uz degvielas uzpildes staciju, kur apsargam izstāstījis par notikušo un lūdzis izsaukt mediķus.
Izsaukta arī policija, kas pamanīja trīs aprakstam atbilstošus jauniešus, kuri slēpās krūmos. Viens no aizturētajiem bija dzimis 2000. gadā, un iepriekš administratīvi sodīts par smēķēšanu. Otrs jaunietis bija dzimis 1998. gadā un aizturēšanas brīdī bija aptuveni vienas promiles reibumā. Viņš iepriekš bijis administratīvi sodīts par narkotisko vielu lietošanu un kūlas dedzināšanu. Savukārt 2002. gadā dzimušais aizturētais atradās 0,8 promiļu stiprā reibumā, un iepriekš policijas redzeslokā nonācis, jo bija vizinājies, pieķeroties braucošam vilcienam.