KNAB 'paviesojies' arī miljonāra Kursīša firmā 'Augstceltne', vēsta raidījums  (2)

Kā ziņots, ZMNĪ ilggadējais vadītājs, kādreizējais zemkopības ministrs Roberts Dilba šonedēļ atstāja amatu. Atlūgumu viņš uzrakstīja pēc tam, kad ministrija uzzināja par KNAB sākto kriminālprocesu pret Dilbu un otru valdes locekli Sergeju Zikinu par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Valsts SIA ZMNĪ pārziņā ir gan meliorācijas projekti, gan ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošana – lielākais objekts ir 26 stāvus augstā ZM ēka Republikas laukumā Rīgā. Bijušais ministrs Dilba ZM pārraudzībā esošo uzņēmumu sāka vadīt 2004.gadā, kad ministra krēslā bija viņa partijas biedrs Latvijas Zemnieku savienībā Mārtiņš Roze. Pēc 10 gadiem amatā Dilba saņēma medaļu par centību no cita partijas biedra un pēcteča ministra krēslā Jāņa Dūklava. Pagājušā gada nogalē Dilbas pilnvaru termiņš ZMNĪ valdē bez konkursa tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

Tomēr 11.augustā Dilba pirms akcionāru sapulces iesniedza atlūgumu. Jūnijā viņa darba kabinetā kratīšanu veica KNAB, kas maijā bija uzsācis kriminālprocesu pret Dilbu un viņa kolēģi valdē Zikinu. Abi tiek turēti aizdomās par gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kā arī šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, izriet no KNAB sniegtās informācijas.

Bijušais valdes loceklis Zikins, kurš savu 17 gadus ieņemto amatu 11.augustā zaudēja uzreiz, raidījumam atzina, ka "kratīšana bija jūnijā, bet atlaida mani tikai augustā. Grūti iedomāties, kāpēc dalībnieks tādu lēmumu pieņēma tikai augustā. (..) Kā jūs redzat, visos valsts uzņēmumos vai nu pirms vēlēšanām vai uzreiz pēc vēlēšanām maina valdi. Un pamatojums "neuzticības izteikšana" ir visvienkāršākais, kā atlaist valdi. Un šajā gadījumā valde ir pilnībā neaizsargāta."

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kurš vēlēšanās nekandidē, no norisēm ZMNĪ pilnībā norobežojas un politisku iejaukšanos noliedz.

ZMNĪ valsts kapitāla daļu turētājs ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs raidījumam atzinis, ka akcionāru sapulci sasaucis tad, kad saņēmis konkrētu informāciju no KNAB. Pārbaudījis faktus un pēc informācijas, kas saņemta no KNAB, sasaucis ārkārtas akcionāru sapulci. "Zikina kungs varbūt bija pārsteigts, jo viņš tika atstādināts uzreiz, sēdes laikā. Dilbas kungam bija priekšlikums vienoties ar šā mēneša [augusta] pēdējo datumu, jo man bija nepieciešams arī nodot lietas jaunajiem pagaidu valdes locekļiem," izteicies Kronbergs.

Atlaistais valdes loceklis Zikins gan uzskata, ka patiesais iemesls ir tikai KNAB darbības: "Tur pārkāpumu nav. Tās ir visas vecās lietas, kuras ir sen jau atrisinātas, un par to strīda nav. Tas tikai bija pieminēts, lai izveidotu lielāku mapīti. (..) Notiek izmeklēšana, bet tā lieta ir nosacīti divus gadus veca. Cik viņi ilgi vēl vilks tos divus gadus, grūti spriest. Bet viņu tā darbība nav tik īpaši operatīva." Par ko tieši esot lieta, Zikins nedrīkstot stāstīt.

Savukārt ZM raidījumam vien apstiprināts, ka izmeklēšana neesot saistīta ar meliorācijas projektiem.

"de facto" vēsta, ka Valsts kontroles revīzijā pērn norādīts uz vairākām dīvainībām ZM ēkas apsaimniekošanā – piemēram, lielāko daļu pārvaldīšanas izdevumu veido izdevumi par apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko no pašiem pirmsākumiem veic SIA "Augstceltne". Neskatoties uz šo pakalpojumu nozīmīgumu, ZMNĪ, beidzoties līguma termiņam pagājušā gada jūlijā, nebija vēl uzsākusi jaunu iepirkuma procedūru, bet pagarinājusi termiņu līdz gada beigām.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarēja SIA "Augstceltne". "de facto" zināms, ka arī šajā uzņēmumā, kura birojs atrodas blakus ZM, jūnijā ar kratīšanām bija ieradies KNAB. Tur apstiprināja, ka šobrīd procesā tiesības uz aizstāvību ir četrām personām.

"de facto" zināms, ka bez abiem ZMNĪ valdes locekļiem aizdomas kritušas uz "Augstceltnes" pārstāvjiem. Firmas īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis gan apgalvo, ka pats ar KNAB nav runājis.

Raidījums atzīmē, ka miljonārs, kura vadītajā holdingā ar grupas zīmi "Kurši" ietilpst gan degvielas uzpildes stacijas, gan būvmateriālu veikali, savulaik saņēmis Atzinības krustu. Gan viņš pats, gan viņa biznesa partneri ir ziedojuši partijām – piemēram, pirms pieciem gadiem Latvijas Zemnieku savienībai Kursītis atvēlēja 10 000 eiro. Viņš gan norāda, ka 30 gadu laikā "Augstceltne" uzturējusi ēku dažādu partiju ministru laikā.

Firmas vai tās darbinieku negodprātību Kursītis kategoriski noliedz, taču zina stāstīt, ka "Augstceltnes" bijušajam tehniskajam direktoram ZMNĪ valde lūgusi palīdzēt sastādīt iepirkuma tehnisko specifikāciju.

"Augstceltnes" gada pārskats liecina, ka šovasar firma lēmusi pārtraukt darbību nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nozarē. Uzņēmums gan nesen ir uzvarējis arī citos publiskajos iepirkumos, piemēram, Valsts nekustamo īpašumu rīkotajā konkursā par telpu uzkopšanu objektiem ar industriālās drošības sertifikāta (IDS) prasībām. Taču par pavasarī firmai anulēto IDS Kursītis pats jūtoties atvieglots, jo nozare esot ļoti sarežģīta, vēsta "de facto".