'Naudas mūļu' tīkla organizatoriem prokuratūra uzrāda apsūdzības

Viens no 14 organizatoriem ir Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis, bet pārējie – Latvijas valsts piederīgie.

Kā iepriekš informēja Valsts policija, organizētā grupa Latvijā nodrošināja ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izmantojot izvērstu "naudas mūļu" tīklu, ko veidoja vairāk nekā 90 personas. Šie "naudas mūļi" darbojušies laikā no 2020. līdz 2022. gadam.

Organizētās personu grupas dalībnieku izveidotā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēma nodrošināja ārvalstīs izkrāptu finanšu līdzekļu ieskaitīšanu Latvijas valsts piederīgo personu bankas kontos ZIB maksājumu veidā, pēc tam finanšu līdzekļi nekavējoties tika izņemti skaidrā naudā, pārvērsti kriptovalūtā un ieskaitīti organizētās grupas organizatoru kontrolētos kriptovalūtas makos.

Šobrīd prokuratūra apsūdzētajiem izsniedz lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības. Ņemot vērā, ka apsūdzība ir apjomīga, tad apsūdzētajām personām ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

Ņemot vērā, ka turpinās pirmstiesas kriminālprocess, prokuratūra atturas sniegt plašākus komentārus, lai neietekmētu lietas tālāku virzību.

Kā ziņots, par "naudas mūļiem" kļūst tādas personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Noziedznieku savervētais "mūlis" palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem, tādējādi nopelnot komisijas maksu.

Izmeklējot šādus gadījumus, nereti atklājas, ka naudas legalizācijā iesaistījusies persona jeb tā saucamais "naudas mūlis", kurš pat var nezināt, ka organizētas noziedzīgas grupas dalībnieki viņu izmanto savās interesēs, lai noslēptu noziedzīgi iegūtas naudas faktisko saņēmēju. Taču tas nebūt neatbrīvo no atbildības, piebilst prokuratūrā.

Kā ziņots, Valsts policija izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka, izmantojot iepriekšminēto "naudas mūļu" tīklu, legalizēti vairāk nekā 555 600 eiro, kas iepriekš izkrāpti galvenokārt Vācijas iedzīvotājiem.

Noziedzīgo rūpalu atbalstīja gados jauni Latvijas valsts piederīgie, ļaujot izmantot savus bankas kontus nelegālās naudas ieplūšanai un to nododot noziedznieku rīcībā pret atlīdzību.