Delfi foto misc. - 82422
Foto: LETA
Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" ir vērsies tiesībaizsardzības iestādēs ar iesniegumu, kurā lūdz pārbaudīt Nodibinājuma rīcībā esošo informāciju par iespējamiem mēģinājumiem ar dažādām metodēm ietekmēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas gaitu, portālu "Delfi" informēja fondā.

Nodibinājumam neesot šaubu par to, ka Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori ir gatavi izmantot visus līdzekļus, lai liktu šķēršļus izmeklēšanai un izvairītos no atbildības par šo noziegumu.

Attiecīgi organizācijai pastāv aizdomas par iespējamiem mēģinājumiem izdarīt neformālu ietekmi uz lietas virzību, tostarp nodibinājums uzskata, ka jau šobrīd, iespējams, ir notikusi ierobežotas pieejamības informācijas noplūde, kukuļošana un mēģinājumi ietekmēt lieciniekus.

Papildus, organizācijas ieskatā, ar Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko saistīto personu un uzņēmumu publiskās aktivitātes jau šobrīd norādot uz centieniem ar jebkādām metodēm traucēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanai.

"Uzreiz pēc tam, kad Valsts policija jau bija paziņojusi, ka ir atklājusi visu Mārtiņa Bunkus slepkavībā iesaistītu personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, sabiedrībā tika steigšus izplatīts paziņojums, ka tiek izsludināta 1 000 000 eiro atlīdzība par Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas atklāšanu. Šāds paziņojums Nodibinājuma ieskatā nepārprotami ir tulkojams kā aicinājums viltus liecību sniegšanai apmaiņā pret samaksu, tādejādi liekot šķēršļus Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavības izmeklēšanai," lasāms nodibinājuma paziņojumā.

Tāpat sabiedrībā tiekot anonīmi izplatītas īsfilmas, kuras, nodibinājuma ieskatā, ne tikai aicina apšaubīt Valsts policijas izmeklēšanas rezultātu un piedāvā savu "alternatīvo izmeklēšanu", bet arī sūtot nepārprotamus signālus, kas tulkojami kā draudi un centieni iebiedēt un tādejādi arī ietekmēt lieciniekus, kas ir snieguši vai vēl varētu sniegt liecības Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanā. Veicot izpēti, Nodibinājums ir konstatējis, ka šo anonīmo īsfilmu izplatīšana un popularizēšana, visticamāk, notiek ar Uļmana un Babenko saistīto uzņēmumu atbalstu.

"Mēs ceļam trauksmi un esam vērsušies tiesībaizsardzības iestādēs, vienlaikus informējot par to sabiedrību un medijus, lai nepieļautu, ka "gaiteņos" tiek mainīta izmeklēšanas gaita," citēts nodibinājuma pārstāvis Kristaps Bunkus.

Valsts policijā (VP) portālam "Delfi" norādīja, ka sadarbībā ar prokuratūru turpinās aktīva izmeklēšana un VP atturas no plašākiem komentāriem.

Jau vēstīts, ka policija jau iepriekš norādījusi, ka ir gūta skaidra aina par nozieguma izdarīšanas apstākļiem un iesaistītajām personām.

Turpinot kriminālprocesuālās darbības Bunkus slepkavības izmeklēšanas lietā, policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Vienlaikus policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju, nevis gaidīt, kad kriminālpolicija pieklauvēs pie durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Jau ziņots, ka minētajā lietā apcietinājumā atrodas uzņēmēji Mihails Uļmans, Aleksandrs Babenko un vēl viens vīrietis. Maija beigās tiesa, pēc policijas ierosinājuma, trijotnei kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Valsts policija 24. maijā paziņoja, ka policijai izdevies noskaidrot faktiski visu Bunkus slepkavībā iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam. Toreiz policijas preses paziņojumā minēts, ka aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Patlaban lieta pārkvalificēta pēc Krimināllikuma panta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem.

Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši slepkavības kontekstā, turklāt pats Bunkus 2016. gadā bija vērsies policijā par to, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta.

Uļmanam 2016. gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietā. Bunkus kā "Rego Trade" maksātnespējas administrators no Uļmana un citiem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem caur tiesu piedzina vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

2021. gada vasarā tapa zināms, ka viens no iespējamajiem maksātnespējas administratora slepkavības izpildītājiem ticis apcietināts Ukrainā saistībā ar kādu citu noziegumu. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, aizdomās turētais Ukrainā ticis aizturēts par citu noziegumu, kas nav saistīts ar Latviju, taču izmeklēšanas laikā viņš esot sācis liecināt arī saistībā ar Bunkus slepkavību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!