Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar citiem dienestiem strādā pastiprinātā režīmā, lai identificētu ar Krieviju saistītas personas, kuras var radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Līdz šim uzturēšanās Latvijā atbilstoši VDD rekomendācijām ir liegta kopumā 209 riska personām, portālu "Delfi" informēja dienestā.
Kā informē VDD, tas pastiprinātu uzmanību pievērš ne tikai Krievijas valstspiederīgajiem, bet arī tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas pilsoņiem un citiem ārvalstniekiem, kas ir saistīti ar Krieviju.
Identificējot riska personas, VDD sadarbībā ar citām institūcijām īsteno dažādus pasākumus potenciālā apdraudējuma novēršanai: cilvēku iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta; liegšanu ieceļot Latvijā, apturot cilvēkus uz valsts austrumu robežas; vīzu un uzturēšanās atļauju atteikšanu vai anulēšanu; preventīvas pārrunas un citi pasākumi.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24. februārī pēc VDD rosinājuma iekšlietu ministrs tā dēvētajā melnajā sarakstā ir iekļāvis 106 ārvalstniekus.
48 no melnajā sarakstā iekļautajiem ir Krievijas pilsoņi, 11 ir Baltkrievijas pilsoņi, savukārt pārējie 47 – citu valstu pilsoņi. VDD rīcībā esošā informācija liecināja par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai.
Starp melnajā sarakstā iekļautajiem ārvalstniekiem ir personas, kuras paudušas atbalstu Krievijas izvērstajam agresīvajam karam pret Ukrainu. Gadījumos, kad personas sarakstā iekļaušanas brīdī atradās Latvijas teritorijā, Valsts robežsardze ir veikusi to piespiedu izraidīšanu no valsts.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi turpina veikt pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli uz valsts austrumu robežas. Līdz šim, pamatojoties uz VDD konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, austrumu robežas šķērsošanas punktos ieceļošana Latvijā liegta kopumā 103 cilvēkiem.
68 no Latvijas teritorijā neielaistajiem bija Krievijas pilsoņi, 16 – Baltkrievijas pilsoņi, savukārt pārējie 19 – citu valstu pilsoņi, kuri atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu vai īstenojuši Krievijas interesēm atbilstošas aktivitātes, informēja VDD.
Kā ziņots, Krievija šā gada 24. februārī sāka pilna mēroga militāru uzbrukumu Ukrainai. Karadarbība turpinās, un palielinās civiliedzīvotāju upuru skaits, kā arī bēgļu plūsmas.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
2022. gada augusta beigās Ukrainas spēki sāka pretuzbrukumu, kas jau devis rezultātu teritoriju atkarošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
