Nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" 12. oktobrī nāca klajā ar ziņojumu, kurā teikts, ka Latvijas varasiestādes ir varmācīgi atgrūdušas bēgļus un migrantus no valsts robežas ar Baltkrieviju, daudzus no viņiem pakļaujot smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp slepenai aizturēšanai un pat spīdzināšanai. Iekšlietu ministrija (IeM) šos apgalvojumus noraida un sauc par absurdiem.
Organizācijas paziņojumā presei teikts, ka ir atklāta nežēlīgā attieksme pret migrantiem un bēgļiem, tostarp bērniem, kuri patvaļīgi turēti nezināmās vietās Latvijas mežos un nelikumīgi un vardarbīgi sūtīti atpakaļ uz Baltkrieviju.
"Daudzus piekāva un pakļāva elektriskās strāvas triecieniem ar elektrošoka ierīci, arī uz dzimumorgāniem. Dažus nelikumīgi piespieda "brīvprātīgi" atgriezties savās mītnes zemēs," pauž "Amnesty International".
Cilvēktiesību organizācija ziņojumā par necilvēcīgiem apstākļiem un par Latvijas varasiestāžu rīcību atsaucas uz konkrētu bēgļu teikto.
Piemēram: "Irākietis Hasans, kurš uz robežas bija pavadījis piecus mēnešus, teica: "Viņi piespieda mūs izģērbties pilnīgi kailiem, dažreiz, kad mēs bijām kaili, viņi mūs sita, un tad piespieda atkal šķērsot Baltkrievijas robežu, turklāt dažkārt pa ceļam bija jāšķērso ļoti auksta upe. Viņi teica, ka nošaušot mūs, ja mēs nešķērsosim robežu.""
Latvijas IeM šos organizācijas ziņojumā minētos pārmetumus sauc par absurdiem, norādot, ka līdz šim brīdim nav konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas pārstāvji būtu pielietojuši fizisku spēku vai arī speciālos līdzekļus.
Arī Valsts robežsardzē nav saņemtas sūdzības par fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu no personām, kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu.
"Neatbalstām "Amnesty International" centienus likt vienādības zīmi starp, no vienas puses, Baltkrievijas ļaunprātīgi īstenotu migrācijas instrumentalizāciju un tīšo ES ārējo robežu apdraudējumu un, no otras puses, patiesiem patvēruma meklētājiem un personām ievainojamības situācijā," portālam "Delfi" uzsvēra IeM pārstāve Zane Plone.
Pēc Valsts robežsardzes sniegtās informācijas laika posmā no ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2021. gada 11. augustā līdz šī gada 11. oktobrim Latvijas teritorijā uz Baltkrievijas–Latvijas robežas humānu apsvērumu dēļ tika atļauts ienākt 195 cilvēkiem.
Pērn humānu apsvērumu dēļ tika ielaisti 13 Afganistānas, 66 Irākas, pieci Šrilankas, viens Pakistānas, četri Sīrijas un pieci Turcijas valstspiederīgie, bet šogad –48 Irākas, 19 Irānas, septiņi Šrilankas, septiņi Baltkrievijas, 12 Afganistānas, divi Indijas, divi Gvinejas, divi Pakistānas, viens Eritrejas un viens Krievijas valstspiederīgais.
Valsts robežas šķērsošanai paredzētajās vietās 2022. gadā Latvijā ieceļoja 51 Afganistānas un 36 Irākas valstspiederīgie caur lidostu Rīga; divi Afganistānas un četri Irākas valstspiederīgie caur Grebņevas un Terehovas robežpunktu; četri Irākas valstspiederīgie caur Silenes robežpunktu, informē ministrijā.
"Šie dati uzskatāmi parāda, ka Latvijas iestādes pievērš uzmanību individuālām situācijām un rīkojas, lai novērstu draudus personas dzīvībai vai veselībai," pauda Plone.
Viņa piebilda, ka arī Tiesībsarga biroja pārstāvji vairākkārt ir apmeklējuši gan pierobežas teritorijas, gan tieši Latvijas–Baltkrievijas robežu, un neviena apmeklējuma laikā Valsts robežsardze nesaņēma pārmetumus par tiesību normu pārkāpumiem.
Jau vēstīts, ka "Amnesty International" jau iepriekš Latvijai pārmetusi sliktu izturēšanos pret bēgļiem, paužot, ka Latvijas iestādes bēgļus uz Baltkrievijas robežas tur mežā, tādējādi spīdzinot.
"Amnesty International" ir nevalstiska cilvēktiesību organizācija, kurā darbojas apmēram 3 miljoni biedru vairāk nekā 150 pasaules valstīs. 1977. gadā organizācija saņēma Nobela miera prēmiju. Tās ziņojumu saistībā ar situāciju uz robežas ar Latviju ir iespējams izlasīt šeit.
Portāls "Delfi" jau rakstīja Saeima 11. augustā atbalstīja Ministru kabineta iepriekš pieņemto lēmumu līdz šī gada 10. novembrim pagarināt ārkārtējo situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā – Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns iepriekš Saeimas deputātiem komisijā pauda, ka kaimiņvalstis turpina uzturēt spriedzi uz Latvijas ārējām robežām. "No gada sākuma spriedze ir mazinājusies, tomēr tā turpinās. Šogad no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti 3600 cilvēki," pauda ģenerālis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
