Valsts policija (VP) paātrinātā kārtībā prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu pret 14. Saeimā no saraksta "Stabilitātei!" ievēlēto Gloriju Grevcovu, kura tiek turēta aizdomās par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), noskaidroja portāls "Delfi".
VP, neminot personas vārdu, preses paziņojumā norādījusi, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Grevcova, būdama 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāts, CVK iesniegusi ziņas par sevi, tostarp norādot informāciju sadaļā "Darba vieta un ieņemamie amati", kā arī "Izglītība". Šo ziņu sniegto patiesumu sagatavotajos dokumentos persona apliecināja ar savu parakstu, pēc kā parakstītos dokumentus nodeva personai, kura tos 2022. gada 13. jūlijā iesniedza CVK.
Kriminālprocesā nopratināti vairāki liecinieki, tostarp no dažādām iestādēm un institūcijām gūtas un ziņas informācija, kam ir būtiska nozīme kriminālprocesā. Viena persona kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto. Personai piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu. No preses paziņojuma noprotams, ka konkrētais statuss piemērots Grevcovai.
Izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka persona ar savām darbībām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 272. pantā. Iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu un veicot visas nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības, šī gada 17. oktobrī, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 425. pantam, paātrinātā procesā kārtībā kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.
Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēts sods – īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai ar sabiedriskais darbs, vai naudas sods.
Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka Grevcova vēl nav sākusi pildīt deputāta pienākumu pildīšanu, par viņas izdošanu kriminālvajāšanai nav jālemj Saeimai. Tiesa, jāpiebilst, ka arī aktīvs kriminālprocess var nebūt šķērslis darbam Saeimā, jo Satversmes tiesa (ST) 2019. gadā par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas darbā.
"Delfi" jau vēstīja, ka Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013. gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē, tomēr LSPA arhīvā šāda informācija nav pieejama.
Tāpat vēstīts, ka Grevcova nav bijusi patiesa, norādot informāciju par savu darbavietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
