Ceturtdien, 20. oktobrī, Kurzemes rajona tiesa pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru attaisnots Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rotas komandieris par sprādzienu Priekules novadā 2019. gadā, kurš tika apsūdzēts pienākumu nolaidīgā pildīšanā, portāls "Delfi" uzzināja Tiesu administrācijā.
Administrācijā skaidroja, ka tiesa apsūdzēto attaisnoja, jo viņš nevarēja būt norīkots veikt nesprāgušas munīcijas neitralizāciju neatbilstošas kvalifikācijas dēļ. Proti, Militārā dienesta likumā noteikts, ka karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm.
2019. gada 9. janvārī tika izdota pavēle uzdot rotas komandierim nodrošināt nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu (NMN). Aizsardzības ministrijas reglaments noteic, ka NMN darbus atļauts izpildīt NBS karavīriem, kuri dien NMN dienestā un ir sekmīgi pabeiguši sauszemes NMN kursu.
Ik pēc pieciem gadiem, no pēdējā mācību kursa pabeigšanas, NMN speciālistam ir sekmīgi jānokārto NMN kvalifikācijas celšanas (atkārtošanas mācību) kurss NMN vai Baltijas valstu ūdenslīdēju skolā, lai atjaunotu NMN atļauju un turpinātu militāro dienestu NMN struktūrvienībās.
Ja karavīrs uzsāk mācības, bet NMN kvalifikācijas vai atkārtošanas mācību kurss netiek pabeigts, NMN speciālists tiek ieteikts turpināt militāro dienestu, kas nav saistīts ar nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu.
Vadība zināja, ka kvalifikācija nav atjaunota
Lietas tiesnese Anita Eglija skaidroja, ka noteikumi nosaka, ka nesprāgušas munīcijas neitralizāciju veic tikai kvalificēts, profesionāls NMN personālsastāvs – tāds, kurš ir apmācīts atbilstoši NATO prasībām.
2003. gadā apsūdzētais bija apguvis Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas kursa programmu un 2009. gadā bija apguvis Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas kvalifikācijas uzturēšanas kursa programmu. Tiesa secināja, līdz 2019. gada 29. aprīlim, kad notika negadījums, bija pagājuši jau desmit gadi. Līdz ar to viņš nevarēja tikt norīkots veikt nesprāgušas munīcijas neitralizāciju, jo nebija kvalificēts to darīt. Tiesa konstatēja, ka 2019. gada sākumā vadībai bija zināms fakts, ka lielākā daļa karavīru nav izgājuši kvalifikācijas atjaunošanas kursus un nevar turpināt militāro dienestu, kas saistīts ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu.
Sprādziena dēļ karavīri guva vieglus un vidēja smaguma miesas bojājumus. Veicot nesprāgušas munīcijas neitralizāciju, karavīriem bija bruņu veste un cepure, bet netika izsniegti ausu aizbāžņi vai austiņas, jo novecojušajos un nepilnīgajos normatīvajos aktos tas nebija noteikts.
Līdz ar to tiesa, izvērtējot visus pierādījumus kopumā, nekonstatēja, ka apsūdzētais būtu savus dienesta pienākumus pildījis nolaidīgi.
"Delfi" jau vēstīja, ka saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais, būdams kādas NBS vienības komandieris, bija atbildīgs par sprādzienbīstamu priekšmetu galējās neitralizēšanas procedūras izvēli un rezultātu.
2019. gada aprīlī viņš kopā ar diviem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas operatoriem ieradās sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas vietā, kur veica 45 kilogramu sprāgstvielas neitralizēšanu, tās aizdedzinot.
Apsūdzētais novietoja sprāgstvielu neitralizēšanai paredzētajā bedrē, paņēma papīra gabalu, ievietoja to sprāgstvielā no malas un aizdedzināja. Neilgi pēc tā notika sprāgstvielas strauja aizdegšanās un sprādziens. Divi operatori bez normatīvajos aktos paredzētā aizsargekipējuma — bruņu vestes, ķiveres un aizsargbrillēm — atradās apmēram 8-13 metru attālumā no bedres, kā rezultātā guva smagus miesas bojājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
