Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, portāls "Delfi" uzzināja VID.
Nodrošinot ES noteikto sankciju ievērošanas kontroli, VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas.
Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju.
Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka un tērauda naglas, ko aizliegts ievest Eiropas Savienībā (ES) saskaņā ar ES sankcijām.
Aizdomās par iespējamo noziedzīgo nodarījumu tālākā preču pārvietošana netikta pieļauta, un VID Muitas pārvalde nodeva lietas materiālus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei kriminālprocesa uzsākšanai.
Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus.
Krava kriminālprocesa ietvaros izņemta un atzīta par lietisko pierādījumu (nozieguma priekšmets), kuru nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Kriminālprocesa ietvaros uzsākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajām personām.
Kriminālprocess 2022. gada oktobrī nosūtīts Dienvidlatgales prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Vainīgajiem kā sods var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, vai naudas sods.
Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret divām personām.
Savukārt juridiskai personai var piemērot kādu no Krimināllikumā paredzētajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem: likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija vai naudas piedziņa 20 līdz 75 tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
