Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Šī gada 17. novembrī prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu pret bijušo policisti par valsts amatpersonas pienākumu tīšu nepildīšanu, radot būtisku kaitējumu – esot policiste un, zinot par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu, viņa neziņoja policijai un sniedza apzināti nepatiesu informāciju, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā.

Apsūdzētā, būdama Valsts policijas (VP) amatpersona, kuras amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, šī gada 20. maijā, zinot par uzbrukumu kādam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs, kā arī. zinot uzbrukuma izdarītāju, neziņoja par notikušo policijai, kā arī vēlāk neatklāja policistiem likumpārkāpumu izdarījušā cilvēka atrašanās vietu un sniedza apzināti nepatiesu informāciju VP, kura ieradās aizturēt uzbrucēju uzsākta kriminālprocesa ietvaros.

Tādējādi apsūdzētā sieviete neveica pasākumus, lai operatīvi tiktu atklāts likumpārkāpums, netiktu slēptas tā izdarīšanas pēdas un tiktu nodrošināta likumība un sabiedriskā kārtība. Apsūdzētā kā valsts amatpersona ar savu bezdarbību diskreditēja Valsts policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva VP kā iestādes reputāciju un prestižu, jo viņas bezdarbība pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos radīja cilvēkiem, kuri par šo notikumu uzzināja masu saziņas līdzekļos, priekšstatu ne tikai par policijas amatpersonas, bet arī par VP kā iestādes neprofesionalitāti, lojalitāti un nespēju reaģēt uz cilvēku un sabiedrības drošības apdraudējumu, šādi pastiprinot sabiedrības negatīvo attieksmi pret policiju, mazinot uzticību tai un radot ievērojamu kaitējumu policijas tēlam un pārvaldības kārtībai kopumā, secina prokuratūra.

Tāpat ar savu rīcību apsūdzētā apdraudēja iepriekš uzsākta kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu, radot iespēju likumpārkāpumu izdarījušajam vīrietim slēpties pašam un slēpt pierādījumus.

Apsūdzētā ar Valsts policijas priekšnieka šī gada 14. jūlija lēmumu atvaļināta no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs.

Par šo noziegumu Krimināllikums paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Lieta izskatīšanai nodota Rīgas rajona tiesai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka maija beigās sabiedrību pāršalca ziņa par to, ka skolnieku ar Ukrainas karogu gājienā "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" piekāvis kāds no auto pēkšņi izlēcis vīrietis, kurš pats no notikuma vietas aizbēdzis, bet vēlāk atrasts mājas bēniņos aiz skursteņa un aizturēts. Pēcāk arī publiski izskanēja, ka agresora dzīvesbiedre, kura notikuma brīdī viņam sēdējusi blakus auto, ir policijas darbiniece, taču policija šo aspektu komentēt līdz šim izvairījusies.

Agresors no apcietinājuma atbrīvots, kā uzskata cietušā advokāts Egons Rusanovs, rekordātrā tempā, bet viņa upuris šobrīd nejūtas droši. Rusanovs Latvijas Televīzijai iepriekš izteicās, ka viņa klients pieprasījis "sāpju naudu" – 5000 eiro, ko iecerējis ziedot Ukrainai.

Portāls "Delfi" pētīja, kādēļ uzbrucējs atbrīvots un kādēļ Valsts policija neziņoja par kāda tā darbinieka klātbūtni notikušajā.

Iepriekš jau rakstīts, ka policija agresīvā vīrieša automašīnu atrada kādas privātmājas pagalmā, taču tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai iespējamā vainīgā persona slēptu savu atrašanās vietu.

Ap pulksten diviem naktī likumsargi kopā ar Speciālo uzdevumu bataljona darbiniekiem aizturēja meklēto personu – 1984. gadā dzimušu vīrieti, kurš bija slēpies savā dzīves vietā bēniņos aiz skursteņa. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, taču deviņas dienas vēlāk viņš tika atbrīvots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!