Ceturtdien trīsgadīgam bērnam ar vecākiem nav liegta Baltkrievijas–Latvijas robežas šķērsošana  (3)

Katrs nelegālā imigranta gadījums tiek individuāli izvērtēts, un netiek pieņemti nekādi lēmumi par kolektīvu atstumšanu atpakaļ uz Baltkrieviju.

Primāri pirms robežas šķērsošanas tiek novērtēta veselība, turklāt vairāk nekā 200 reizes mediķi braukuši uz robežu novērtēt pārkāpēju veselības stāvokli. Tāpat tiek vērtēts pārkāpēju vecums un ģimenes stāvoklis, lai gan ģimenes netiek sadalītas.

"Vakar uzņemts trīsgadīgs bērns, kurš ir atstumts no Baltkrievijas, un viņa vecāki. Mēs nešķiram ģimenes, attiecīgi, ja viens ir mazgadīgs, tad tiek uzņemts un katru reizi arī tiek individuāli novērtēts," uzsvēra Pujāts.

Pēdējo nedēļu laikā ir palielinājusies Baltkrievijas režīma organizētā migrantu plūsma uz Latviju, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā stāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju, kas ir spēkā jau ilgāk nekā gadu. Pēdējais pagarinājums tai noteikts līdz nākamā gada 10. februārim.

Pērn novērsti 4045 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, aizturētas 446 personas, no kuriem lielākā daļa aizturēti pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. No 446 personām brīvprātīgi izceļojuši 59 cilvēki, pamatā uz Irāku. Savukārt no samērā brīvā režīma patvērumu meklētāju izmitināšanas centra aizbēdzis 421 cilvēks, kas, pēc Pujāta vārdiem, liecinot, ka nevienam nav bijusi interese palikt Latvijā. Tāpat migranti bieži simulējuši veselības problēmas, lai tikai nokļūtu ES teritorijā.

Šogad novērsti 4057 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt aizturēta 141 persona, kurai humānu apsvērumu dēļ nav liegts šķērsot robežu. Šogad brīvprātīgi izceļoja no Latvijas 64, bet aizbēguši no patvērumu meklētāju izmitināšanas centra 190 cilvēki. Aizbēgušie parasti tiek vēlāk aizturēti Lietuvā un Polijā un Vācijā. Pēc nogādāšanas Latvijā viņi uz kādu laiku tiek ievietoti slēgtajā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, bet pēc tam atkal nokļūstot patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā bēguši no Latvijas atkārtoti.

Šogad arī sākti arī 23 kriminālprocesi par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tāpat aizturēti vairāki organizatori, kas liecina par to, ka Latvijas pusē ir imigrantu sagaidītāji.

Pujāts norādīja, ka imigrantu plūsmai bijusi viļņveidīga un saspringtākais laiks bija janvārī. Pamatā spiediens bija vērsts pret Lietuvu, kas izvēlējās taktiku imigrantiem neļaut ienākt un palikt valstī, tāpēc plūsma sadalījusies uz Latviju un Poliju.

Pēdējo nedēļu novērojumi liecina, ka atkal lielākā migrantu plūsma tiek novirzīta uz Latviju, kas tagad ir lielāka nekā uz Lietuvu. Aizvadītajā nedēļā 178 personas nelikumīgi mēģinājušas iekļūt Latvijā, bet vēl pirms nedēļas - 71.

Robežsardzes priekšnieks brīdināja, ka ziemas laikā imigrantu atturēšanu no nokļūšanas Latvijā būs arvien grūtāk realizēt. Tāpat esot jāņem vērā protestus Irānā un Krievijas sadarbību ar šo Tuvo Austrumu valsti, kas var būt risks, ka palielināsies Irānas pilsoņu virzīšana uz Eiropu.