Rosina sākt kriminālvajāšanu pret VUGD un VRS amatpersonām  (1)

VUGD amatpersona ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā dzīvību zaudēja gājējs.

Savukārt VRS amatpersona pieļāva, ka tai piederošu transportlīdzekli vada VUGD amatpersona, kas atradās acīmredzamā alkohola ietekmē.

IDB pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka VUGD amatpersona pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma neizsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, neziņoja par notikušo policijai un pameta ceļu satiksmes negadījuma vietu, kā arī noslēpa transportlīdzekli, ar kuru tika izraisīts ceļu satiksmes negadījums.

Par minētajām pretlikumīgajām darbībām pret VUGD amatpersonu rosināts uzsākt kriminālvajāšanu par Krimināllikuma 262. panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola ietekmē, un ja tās rezultātā izraisīta cilvēka nāve.

Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem.

Tāpat par 262.1 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu – ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.

Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem.

Savukārt pret Valsts robežsardzes amatpersonu rosināts uzsākt kriminālvajāšanu par Krimināllikuma 264. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – pieļaušana vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkohola ietekmē, ja tā rezultātā izraisīta cilvēka nāve.

Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Vienlaikus rosināts uzsākt kriminālvajāšanu arī pret vienu privātpersonu par Krimināllikuma 300. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Birojā atgādina, ka nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Iekšējās drošības birojs 2022. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos kompetences ietvaros ir uzsācis 45 kriminālprocesus un kopumā veicis pirmstiesas izmeklēšanu 129 kriminālprocesos.

Šā gada 11 mēnešos prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai ir nosūtīti 40 kriminālprocesi un to ietvaros rosināts uzsākt kriminālvajāšanu pret 63 personām, tai skaitā 53 Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti gan pildot dienesta pienākumus, gan ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika.