Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu pret četrām nu jau bijušajām Valsts akciju sabiedrības (VAS) "Latvijas dzelzceļš" (LDz) amatpersonām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas, jo valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, portāls "Delfi" uzzināja Ģenerālprokuratūrā.
Saskaņā ar celto apsūdzību LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas – Prezidentu padomes – izveidi, nododot tai tiesības un pienākumus, kas ietilpa valdes kompetencē, lai gūtu papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu, par ko jau bija noteikta likumam atbilstoša samaksa.
Apsūdzētās amatpersonas laika periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 18. augustam mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, vienlaikus ieņemot amatu valdē un Prezidentu padomē, kā rezultātā nelikumīgi guva papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu. Tādējādi apsūdzēto amatpersonu īstenoto darbību rezultātā valstij nodarīts mantisks zaudējums 1 553 896,83 eiro.
2020. gada 6. februārī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments uzsāka konkrēto kriminālprocesu, uzdodot izmeklēšanas veikšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pēc tās pabeigšanas krimināllietas materiālus nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai. Lietā apsūdzēts Magonis, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts, zināms LETA.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka Prezidentu padome LDz pastāvēja deviņus gadus, no 2010. gada septembra līdz 2019. gada oktobrim. Tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas, proti, Prezidentu padomes pienākumi jau ietilpa kapitālsabiedrības valdes kompetencē, par kuru valdes locekļi saņēma atlīdzību. 2019. gada 17.oktobrī LDz valde pieņēma lēmumu, ar kuru izbeigta Prezidentu padomes darbība.
Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā līdz 2015.gadam uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Uģis Magonis, bet no 2016. gada līdz 2019. gadam Bērziņš, kurš bija LDz valdes loceklis kopš 2011. gada.
Uzņēmuma valdē Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā no 2008. līdz 2019.gadam darbojās arī Aivars Strakšas, no 2016. līdz 2020. gadam Ainis Stūrmanis, un no 2011. līdz 2019. gadam – Ēriks Šmuksts.
2019. gada maijā tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšam un Stūrmanim. Augustā padome izbeidza darba attiecības ar Bērziņu un Strakšau, savukārt Stūrmanis amatu atstāja nākamā gada aprīlī.
Kā 2020. gadā secināja Valsts kontrole, kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem izmaksātā darba samaksa ir izmaksāta nepamatoti, jo padomes locekļiem noteiktie pienākumi bija valdes kompetencē, kura par to jau saņēma regulējumā noteikto atlīdzību. Prezidentu padomes locekļiem nepamatoti izmaksāta atlīdzība 1,63 miljonu eiro apmērā, tai skaitā darba samaksa un kompensācijas, izbeidzot darba attiecības, tādējādi nav ievērota arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasība ar kapitālsabiedrības līdzekļiem rīkoties likumīgi un lietderīgi.
Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, "Latvijas dzelzceļa" bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019. gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš saņēma kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Strakšas - 200 000 eiro apmērā.
2020. gada sākumā satiksmes ministrs Linkaits vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kas sāka kriminālprocesu un pirmstiesas izmeklēšana tika uzticēta KNAB. Linkaits toreiz portālam "Lsm.lv" norādīja, ka Satiksmes ministrija tiesībsargājošajās iestādēs vērsās saistībā ar Bērziņam un Strakšam izmaksāto kompensāciju apmēru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
