Divos tiesās šobrīd skatītos kriminālprocesos jau apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam nesen uzrādīta trešā apsūdzība saistībā ar vakcinācijas sertifikāta prettiesisku iegūšanu un izmantošanu, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
"de facto" par jaunu izmeklēšanu pret Rimšēviču neoficiālas ziņas bija jau pirms gada, taču Latvijas Bankas bijušais prezidents to noliedza. 2022. gada februārī vaicāts, vai viņš gadījumā neesot liecinājis arī lietā par iespējamu Covid-19 sertifikāta pirkšanu, vai arī pats tādu pircis, Rimšēvičs lakoniski atbildēja: "Neesmu."
Tomēr pagājušā gada nogalē lieta no Valsts policijas nonāca prokuratūrā, kur raidījumam "de facto" oficiāli apstiprināja: lieta ir par prettiesisku labumu došanu personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību, un par, iespējams, viltota dokumenta izmantošanu. Neilgi pēc tam lietā celta un Rimšēvičam izsniegta apsūdzība.
Tomēr Rimšēvičs to aizvien noliedza arī šonedēļ. Uz lūgumu komentēt "de facto" informāciju, ka viņam ir izsniegta apsūdzība par viltota vakcinācijas sertifikāta izmantošanu, bijusī amatpersona atbildēja: "Nav man izsniegta, nezinu neko tādu!"
No precizējošiem jautājumiem Rimšēvičs izvairījās – vispirms mēģinot aizbēgt no "de facto" kameras, bet vēlāk skaidrojot, ka nevēlas neko stāstīt, jo tas netikšot parādīts televīzijas ēterā: "Es jau jums visu varu izstāstīt, bet jūs jau neko neieliksiet, saprotiet? Tur jau tā problēma. (..) Es jums saku – es jums izstāstīšu visu, bet jūs neko neieliksiet no tā. (..) Nu, lai mums viss tas pabeidzas, vai ne, un tad, kā saka, domāsim. Šobrīd komentāru nav."
Arī Rimšēviča advokāts Normunds Duļevskis, kurš viņu aizstāv lietā par iespējamu liecinieka ietekmēšanu, uz "de facto" jautājumu, vai sniedz juridisko palīdzību Rimšēvičam arī vakcinācijas sertifikāta lietā, atbildēja, ka šobrīd nevarot to komentēt.
"de facto" arī svētdien vēstīja, ka Rīgas pilsētas tiesā tuvojas beigām tiesas izmeklēšana lietā, kurā Rimšēvičs apsūdzēts par iespējamo liecinieka, "Trasta Komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera, ietekmēšanu.
Tomēr šīs nedēļas notikumi tiesas zālē prokurorei Dženai Andersonai radījuši iespaidu, ka Rimšēviča aizstāvība mēģinot procesu apzināti vilcināt, viņa norādīja "de facto".
Piemēram, Rimšēviča advokāti pauda vēlmi veikt DNS ekspertīzi aizstāvības liecinieka tiesā pēkšņi izvilktai papīra lapai, kas it kā esot kāda dokumenta kopija, ko viņam esot iesniedzis Buimisters. Šāda ekspertīze lietas skatīšanu aizkavētu vēl vismaz par pusgadu, uzskata prokurore.
Lietu, kurā par liecinieka – bijušā baņķiera, nu jau nelaiķa Igora Buimistera – nelikumīgu iespaidošanu apsūdzēti Rimšēvičs un uzņēmējs Uģis Tabors, Rīgas pilsētas tiesa jau skata gandrīz gadu.
Rimšēvičs liecinieka nelikumīgo iespaidošanu esot organizējis un vadījis, bet Tabors ar Buimisteru ticies, rādījis priekšā jaunās liecības, kuras būtu jāapstiprina pie notāra, un solījis atlīdzību par Rimšēvičam labvēlīgāku nepatieso liecību došanu. 2021. gada vasarā Buimisters par to vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas uzsāka kriminālprocesu, atzīmē raidījums.
"Delfi" jau rakstīja, ka KNAB 2019. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
KNAB Rimšēviču aizturēja 2018 .gada februārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
