Deputātei Grevcovai par melošanu CVK piespriež 160 stundas sabiedriskā darba  (32)

Otrdien tika pasludināts saīsinātais spriedums, kas nav pārsūdzams, taču jebkura puse var lūgt sastādīt pilno spriedumu un tad to pārsūdzēt. Rīgas apgabaltiesā.

Prokurors Edijs Pastars portālam "Delfi" norādīja, ka tiesa līdz galam nepiemēroja viņa lūgto sodu, tāpēc lūgs pilno tiesas spriedumu. Savukārt Grevcovas aizstāvis Vilis Sruoģis "Delfi" atzīmēja, ka plāno spriedumu pārsūdzēt.

Jāatzīmē, ka prokurors savā debašu runā Grevcovai lūdza piespriest 200 stundas piespiedu darba, kā arī naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 6200 eiro apmērā.

Prokurors skaidroja, ka ar savu noziegumu Grevcova melojusi visiem vēlētājiem, apdraudot to Satversmē noteiktās tiesības savlaicīgi izdarīt izvēli vēlēšanās. Viņš arī norādīja, ka, prokurora ieskatā, anketā kļūdaina informācija norādīta, lai "spodrinātu savu tēlu".

Savā pēdējā vārdā Grevcova tiesai norādīja, ka viņai kļuvis zināms, ka "Stabilitātei!" sarakstā vairākām personām ir mainīti dati un informācija bez šo personu piekrišanas. Deputāte apgalvoja, ka viņa par šo faktu ir informējusi prokuratūru, bet tā nav reaģējusi. Grevcova arī apgalvoja, ka viņas anketas kļūdas nav veicinājušas viņas ievēlēšanu. "Es vaicāju saviem vēlētājiem, kāpēc viņi mani ievēlēja – lielākā daļa par tādām anketām nemaz dzirdējuši nebija," tiesai sacīja Grevcova.

Viņa atkārtoti apgalvoja, ka kopš savas ievēlēšanas saskārusies ar "nomelnošanas kampaņu", kuru veicot koalīcijai uzticīgi žurnālisti, kā arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (STRATCOM), kas kontrolējot sociālos tīklus, sacīja deputāte.

Savā debašu runā Grevcovas aizstāvis Vilis Sruoģis, atsaucoties uz nevainīguma prezumpciju, uzsvēra, ka Grevcovu nevar atzīt par vainīgu, jo neesot pierādīts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Attiecīgi Sruoģis lūdza deputāti attaisnot.

Advokāts arī pārmeta prokuratūrai, ka tā savā debašu runā norādījusi dažādus faktus, kas nav saistīti ar Grevcovai celto apsūdzību. Sruoģa ieskatā, šādu faktu izmantošana norāda uz to, ka valsts apsūdzībai pietrūkstot pierādījumu. Aizstāvis arī nepiekrita prokurora Edija Pastara paustajam, ka iespējamais noziegums veikts, lai "spodrinātu personību", jo Grevcovas popularitāte sociālajos tīklos pat dubultojusies jau brīdī, kad viņa tikai paziņojusi par kandidēšanu 14. Saeimas vēlēšanās.

Pēc Grevcovas pēdējā vārda lietas tiesnesis Erlens Ernstsons devās uz apspriežu telpu, lai rakstītu saīsināto spriedumu. Grevcova šo laiku izmantoja, lai uzfilmētu video, kurā citā starpā norādīja, ka, ja viņa tiks atzīta par vainīgu, tad par vainīgu būtu jāatzīst arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) par viņas saistību ar pārtikas iepirkumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pirmajā tiesas sēdē Grevcova norādīja, ka neuzskata sevi par vainīgu. "Es neatzīstu savu vainu – apzināti neesmu iesniegusi nepatiesus datus. Nebija ļaunu vai sliktu domu kādu maldināt. Es esmu publisks cilvēks, kā arī biju ļoti slavena blogere vēl pirms es iestājos partijai "Stabilitātei!". Cilvēki par mani zināja visu. Tāpēc man nevajadzēja izlikties par to, kas es neesmu, lai cilvēki par mani nobalsotu," janvārī tiesai skaidroja Grevcova.

Raksturojot savu bijušo darbavietu – kokapstrādes uzņēmumu SIA "Dolo" – viņa atzina, ka tur strādājusi par palīgstrādnieci, kas faktiski veikusi dažāda veida darbus, piemēram, apkalpojusi malkas pircējus, tīrījusi sniegu, krāmējusi malku, taču viņa uzsvēra, ka sievietes nav tikušas laistas pie malkas ciršanas. Deputāte norādīja, ka tā bija viņas pēdējā oficiālā darbavieta, jo pēc tam viņai piedzima pirmais bērns.

Grevcova arī vainoja kādu vārdā nenosauktu "Dolo" īpašnieka radinieci, kas esot sniegusi nepatiesu informāciju saistībā ar to, ka Grevcova uzņēmumu norādījusi kā savu pēdējo darbavietu. Jāpiebilst, ka "Dolo" Grevcova strādāja pirms deviņiem gadiem.

Iepriekš ziņots, ka partijas "Stabilitātei!" deputāte, iespējams, melojusi par savu darbavietu, pirmsvēlēšanu laikā Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju par to, vēstīja "TV3 Ziņas".

Tāpat Grevcova izslēgta no sešām Saeimas sēdēm saistībā ar saviem izteikumiem par Latvijas okupāciju.

Turklāt Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju arī par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), apstiprināja LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne.

CVK Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013. gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē. Tomēr Āķe-Vīksne, atbildot uz jautājumu par šīs informācijas patiesumu, norādīja, ka LSPA arhīvā šāda informācija nav pieejama.

Persona ar šādu vārdu un uzvārdu neesot atrodama LSPA Studentu informatīvajā sistēmā, kas darbojas kopš 2004. gada. Tāpat Grevcova nav fiksēta ne absolventu sarakstā, ne studējošo sarakstā, akcentēja akadēmijas pārstāve.

Pērn 7. oktobrī Valsts policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 272. panta saistībā ar deputātes iespējami apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu CVK. Veicot nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības un iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu, 17. oktobrī kriminālprocess paātrinātā kārtībā nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Grevcova, būdama 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāte, CVK iesniegusi ziņas par sevi, tai skaitā norādot informāciju sadaļā "Darba vieta un ieņemamie amati", kā arī "Izglītība". Šo ziņu sniegto patiesumu sagatavotajos dokumentos persona apliecināja ar savu parakstu, pēc kā parakstītos dokumentus nodeva personai, kura tos 13. jūlijā iesniedza CVK.

Savukārt 20. decembrī Rīgas pilsētas tiesā bija paredzēta pirmā tiesas sēde Grevcovas krimināllietā. Pati Grevcova uz tiesas sēdi neieradās, jo kopš 16. decembra viņai bija darbnespēja.

Šī gada 12. janvārī Saeima lēma izdot Grevcovu kriminālvajāšanai.