Viltvārži janvārī un februārī apkrāpuši teju 200 Latvijas iedzīvotājus  (4)

Lielākoties no cietušajiem izkrāptas līdz dažiem tūkstošiem eiro lielas naudas summas, taču ir reģistrēti arī gadījumi, kad izkrāptās summas sasniedz desmitiem tūkstošus eiro.

VP atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus un sargāt arī savus personīgos datus.

"Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, cietušo skaitam no starptautiskām krāpšanām ir tendence samazināties, kopumā iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki par šo nozieguma veidu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu un banku atkārtotiem brīdinājumiem, daļa aizvien iekrīt krāpnieku slazdos," norāda policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Izplatītākais krāpšanu veids, no kura šobrīd cieš visvairāk iedzīvotāju, ir tieši telefonkrāpšanas, norāda VP. Šā gada janvārī un februārī policija saņēmusi informāciju no 193 cilvēkiem, kurus apkrāpuši telefonkrāpnieki. Visbiežāk – apmēram pusē no visiem reģistrētajiem gadījumiem, krāpnieki ir uzdevušies par policijas vai bankas darbiniekiem, retāk noziedznieki sacījuši, ka esot finanšu speciālisti, "Google" darbinieki vai kādas citas iestādes pārstāvji.

Parasti krāpnieki rīkojas pēc vienotas shēmas – piezvana un apgalvo, ka iedzīvotāja bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības, steidzina un pieprasa piekļuvi iedzīvotāja bankas kontam, mēģinot izvilināt bankas karšu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus un citus datus.

Krāpnieki mēdz zvanīt no viltotiem numuriem, proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā var uzrādīties pat policijas vai bankas telefona numurs. Taču jāņem vērā, ka patiesībā krāpnieki parasti zvana no ārvalstīm, un ar numuru viltošanas tehnoloģijām var atdarināt jebkuru numuru vai par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu, informē policijā.

Iegūstot piekļuves datus banku kontiem, krāpnieki no tiem noņem visu tajos esošo naudu. Tāpat tiek reģistrēti gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot iegūtos personas datus, cietušā vārdā paņem kredītu.

VP statistika liecina, ka šā gada janvārī un februārī lielākoties izkrāptas līdz 5000 eiro lielas naudas summas, visbiežāk izkrāpts līdz 1000 eiro. Taču arī šogad ir reģistrēti gadījumi, kad izkrāptās naudas summas sasniedz desmitiem tūkstošu eiro.

Lielākoties par krāpšanu upuriem kļūst iedzīvotāji vecuma grupās no 61 līdz 70 gadiem, kā arī no 51 līdz 60 gadiem. Ņemot vērā, ka telefonkrāpnieki gandrīz vienmēr runā krievu valodā, cietušie parasti ir cilvēki, kas māk krievu valodu un šajā valodā komunicējuši ar krāpniekiem.

VP atkārtoti aicina iedzīvotājus būs uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju.

"Ne Valsts policija, ne bankas vai citas iestādes nekad nezvanīs, lai noskaidrotu šādas ziņas. Ja sarunas biedrs runā par finanšu jautājumiem un steidzina, mudinot ātri pieņemt lēmumus, vislabāk šādu sarunu pārtraukt," aicina likumsargi.

Gadījumā, ja jums ir izkrāpta nauda, pēc iespējas ātrāk par to jāinformē sava banka, pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā VP iecirknī, aicina likumsargi.