inga springe
Foto: LETA
Senāta Krimināllietu departaments 30. martā nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par žurnālistes vajāšanu. Līdz ar to spēkā stājies spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu žurnālistes vajāšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, "Delfi" uzzināja Augstākajā tiesā (AT).

"Delfi" jau rakstīja, ka tiesa krimināllietā par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu iepriekš apsūdzēto aktīvistu Jāni Sondaru atzina par vainīgu un sodīja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.

Senāts konstatēja, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā ietvertie argumenti, kurus Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, atstājot negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu.

Ar minētajiem nolēmumiem apsūdzētais atzīts par vainīgu žurnālistes vajāšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.

Galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem un vienu mēnesi, jo piespriestajam sodam pievienots sods, kas nav izciests pēc sprieduma citā lietā.

Šis sods līdz šim apsūdzētajam bija piemērots nosacīti, bet, izdarot jaunu noziegumu, noteikta reāla brīvības atņemšana.

Atbilstoši izskatāmajā lietā celtajai apsūdzībai apsūdzētais vairākkārt izteicis draudus citai personai, kā arī vajājis un veicis ilgstošu nevēlamu saziņu ar personu, kurai bija pamats baidīties par savu drošību.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi apsūdzēto par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā. Balstoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais vairākkārtēji un ilgstoši, proti, no 2019. gada 18. novembra līdz 2021. gada 26. oktobrim veicis nevēlamu saziņu ar cietušo, tajā skaitā izsakot viņai draudus.

Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz krimināltiesību teorijā un Senāta judikatūrā paustajām atziņām, atzinusi, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem apstiprinās apsūdzētā nolūks iedvest bailes upurim, kā arī tas, ka cietušajai bija reāls pamats baidīties no apsūdzētā izteiktajiem draudiem.

Līdz ar to Senāts konstatēja, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti faktiski pauž viņu neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas nolēmumā sniegto pierādījumu vērtējumu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.

Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!