Delfi foto misc. - 77751
Foto: LETA

Leons Rusiņš, kurš 16. aprīlī Jēkabpils novadā pēc ilgstošas vajāšanas nogalināja sievieti, bijis policijas meklēšanā jau kopš šā gada 13. februāra, kad viņam ticis piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, medijiem pauda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kā iespējams, ka cilvēks, kurš divus mēnešus izsludināts meklēšanā, joprojām spēja uzrasties Jēkabpilī un pastrādāt noziegumu, Ruks sacīja, ka policija aktīvi ir strādājusi pie Rusiņa meklēšanas, taču viņš esot bijis mobils. "Šis cilvēks gan Kurzemē figurējis, gan Rīgā, gan Vācijā, gan citviet Eiropā, viņš bija mobils," sacīja Ruks.

Vajāšanas pārmākts vienpatis

Policijas priekšnieks atzīmēja, ka slepkava izvairījies no kontaktiem ar citiem cilvēkiem, kā arī bieži nakšņojis savā mašīnā. "Viņš bija vienpatis," sacīja Ruks.

Policisti Rusiņa mašīnu ar atvērtām durvīm atrada Ļaudonas pagastā pie mežu masīva. Mašīnā likumsargi atrada vairākus mobilos telefonus, kā arī vismaz desmit dažādas SIM kartes, tāpēc Ruks pieļāva, ka slepkava varētu būt cietis no kādiem garīgiem traucējumiem, iespējams, vajāšanas sajūtas.

Viņš arī atzīmēja, ka pastāv liela iespējamība, ka Rusiņš ir izdarījis pašnāvību, taču netiek izslēgta varbūtība, ka viņš ir dzīvs.

Ja viņš ir dzīvs, tad es esmu pārliecināts, ka viņš ir tik gļēvs, ka nespēs atnākt pats padoties. Ja redzat līdzīgas personas, tad ziņojiet policijai.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks

Kriminālpārkāpums un sistēmiskas nepilnības

Policijas priekšnieks pauda, ka, lai arī par Rusiņa darbībām ierosināti 19 kriminālprocesi, tie visi ir bijuši par Krimināllikuma pantiem, kuri klasificējami kā "kriminālpārkāpums", proti, tie paredz vismazākās soda sankcijas, kā arī šādos noziegumos cietušie nevar pretendēt uz īpašu aizsardzību. Tiesa, viņš atzīmēja, ka lielākā daļa no 19 kriminālprocesiem jau nonākuši tiesā.

Ruks atzīmēja, ka gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums klasificēts kā "kriminālpārkāpums", tad noziedznieku nevar izsludināt starptautiskā meklēšanā. Šajā gadījumā tas varētu būt bijis būtiski, jo no Ruka teiktā arī izriet, ka vismaz kādā brīdī pirms pastrādātā nozieguma, Rusiņš atradies Vācijā.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai Ruks plāno vērsties valdībā ar grozījumiem, kas labotu šādus "likumu caurumus", policijas priekšnieks atzīmēja, ka jau ilgstoši tiekot strādāts pie dažādiem grozījumiem, kas varētu palīdzēt šādos gadījumos, taču vairījās sniegt konkrētāku atbildi.

Viņš gan vairākkārt uzsvēra, ka konkrētais gadījums tiks analizēts īpašā ekspertu grupā. "Novērst šo gadījumu varēja sistēmiski," sacīja Ruks. Kā piemēru viņš minēja to, ka jau kopš 2013. gada no likuma izslēgts "atkārtotības princips", kas faktiski nozīmē, ka cilvēku par vienu un to pašu pārkāpumu nevar sodīt vairākas reizes.

Policijas priekšnieks arī izteica visdziļāko līdzjūtību cietušās tuviniekiem un draugiem, kā arī aicināja sabiedrību aktīvāk iesaistīties cīņa ar vardarbību, tostarp ziņojot par iespējamu vardarbību.

Jau ziņots, ka svētdien VP tika saņemta informācija par to, ka Jēkabpils novadā uz kāda nomaļa ceļa vīrietis nodarījis nāvējošus miesas bojājumus 1983. gadā dzimušai sievietei un pametis notikuma vietu.

Kā otrdienas vakarā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", slepkavība notikusi sievietes mammas un bērna acu priekšā. Pēc nozieguma aizdomās turētais Leons Rusiņš aizbēga ar auto, tāpēc viņu neizdevās notvert.

Policijā uzsver, ka šobrīd rūpīgi un detalizēti tiek veikts konkrētās situācijas izvērtējums.

VP pārskatot esošā tiesiskā regulējuma efektivitāti un iespējamās tiesiskā regulējuma nepilnības, vērtējot gan šo, gan līdzīga rakstura gadījumus – vai regulējums ir pietiekošs un ko darīt ar šādām personām, kurām nedarbojas spēkā esošās sankcijas, kuras tiek piemērotas par lēmumu par pagaidu aizsardzību nepildīšanu.

Tāpat tiekot vērtēta arī citu iesaistīto institūciju loma – iesaiste, darbības un atbildība. Līdz ar visas situācijas objektīvu izvērtējumu, attiecīgi tālāk tiks rosināti priekšlikumi nepieciešamajiem likuma grozījumiem.

Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Personai ticis piemērots apcietinājums un viņš bijis notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Likumā noteikts, ka par šo nodarījumu personai var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku no 15 dienām līdz trīs mēnešiem, par ko lemj tiesa.

Vīrietim ar tiesas lēmumu bija noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbības mazināšanai, kuru viņš nepildīja.

Tāpat atbilstoši personas nodarījumiem, sākti vairāki administratīvā pārkāpumā procesi, piemēroti naudas sodi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!