Policijas paviršība – tiesa skaidro atteikumu apcietināt Rīgā skolasbiedru sadūrušo pusaudzi  (16)

"Delfi" jau rakstīja, ka Imantā esošajā Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā kāds 17gadus vecs jaunietis, iespējams, greizsirdības uzplūdā ar nazi sadūra savu skolasbiedru.

Incidents noticis uzreiz pēc nodarbībām. Upuris sēdējis kopā ar meiteni tehnikuma sporta zāles ģērbtuvē, kad pēkšņi durvīs parādījies seju zem maskas paslēpis svešinieks, kurš izvilcis nazi un mērķtiecīgi devies skolasbiedra virzienā.

Pēc audzēkņu atstāstītā, varmāka upurim iedūris trīs reizes vēderā un vienu reizi rokā. Cietušais nogādāts slimnīcā. Varmāka sākotnēji esot aizturēts, bet pēc tam palaists brīvībā.

Aizturētajam jaunietim šā gada 8. aprīlī Valsts policijas (VP) Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Olga Stepanova lūgusi tiesu piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Sākotnēji procesa virzītāja Stepanova apcietinājuma piemērošanu balstīja uz vienīgo pamatojumu – jaunu noziegumu izdarīšanas varbūtību, informē Tiesu administrācijā.

Tiesnese, izvērtējot informāciju par viņa personību, secināja, ka jaunietis nekad iepriekš nebija nonācis policijas redzeslokā saistībā ar jebkādu noziegumu izdarīšanu, nav bijis nevienā uzskaitē, dzīvo labvēlīgā ģimenē.

Tiesas sēdes laikā policijas darbiniece pēkšņi izvirzījusi vēl divus apcietinājuma piemērošanas pamatojumus – iespējamā izvairīšanās no kriminālprocesa un patiesības noskaidrošanas traucēšana. Tāpat viņa norādījusi, ka aizdomās turētais neatzīst vainu. Nevienu faktu par šādu iespējamo risku varbūtību procesa virzītāja tiesai neiesniedza.

Uzklausot izmeklētājas nostāju, tiesa secināja, ka apcietinājums pieprasīts nevis lai nodrošinātu kriminālprocesa intereses, bet lai jau sāktu izpildīt brīvības atņemšanas sodu.

Vērtējot krimināllietu, tiesa saskatīja vairākas nepilnības un paviršības procesa virzītājas darbā, un tas arī bija pamats, kāpēc apcietinājuma piemērošana atteikta.

"Nepilngadīgā aizturēšanas protokolā nebija konkrēti norādīts, kāds bijis aizturēšanas pamats, vai uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norādīja cietušais vai kāda cita persona. Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Procesa virzītājas iesniegtajos materiālos tas neatspoguļojas un iegūtās ziņas bija nepietiekamas, lai nepilngadīgo turētu aizdomās par slepkavības mēģinājumu," norāda Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Irēna Krastiņa.

Vērtējot krimināllietas materiālos esošos procesuālos dokumentus par pamatotu aizdomu esību, tiesnese konstatēja pretrunas liecībās un nepilnības nopratināšanas protokolos.

Procesuālie dokumenti satur haotiskas, pretrunīgas, reizēm nepilnīgas ziņas par faktiem.

Tiesneses ieskatā krimināllietas materiālos ir nederīgi procesuālie dokumenti, kuri neatbilst Kriminālprocesa likuma noteiktajām prasībām.

"Ir neparakstīti protokoli, kuros nav norādīts procesuālās darbības veicēja amats un uzvārds, procesuālās darbības veikšanas laiks, nav amatpersonu parakstu. Tāpat nav zināms, kurš veica nepilngadīgo personu nopratināšanu – to darīja procesa virzītāja vai kāda cita persona un uz kāda pamata," norādīja Krastiņa.

Kā portālam "Delfi" teica tehnikuma direktors Gvido Zilūzis, šobrīd skolu neapmeklē abi – gan par saduršanu aizdomās turamais, gan pats cietušais.

Iespējamais vainīgais mācoties attālināti, bet cietušais ārstējoties,

Plašākus komentārus viņš gan nedrīkstot sniegt, jo notiekot izmeklēšana.

Zilūzis arī sacīja, ka policijas darbu šajā lietā nevar vērtēt, turklāt arī pats uz vietas skolā tajā brīdī nav bijis.