Rīgas apgabaltiesa, izskatot krimināllietu, kurā par dzīvokļa izkrāpšanu Rīgā apsūdzēts bijušais policists, noteica, ka dzīvoklis atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu, skaidroja tiesā.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka lietā apsūdzēts Anatolijs Butorins.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 20. janvāra spriedumu daļā par nekustamā īpašuma – dzīvokļa – atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdošanu pēc piederības, jo pirmās instances tiesa nebija vērtējusi spēkā esošās tiesību normas ar tām, kuras regulēja rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu līdz 2017. gada 31. jūlijam, proti, laikā, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts.
Apelācijas instances tiesa noziedzīgo nodarījumu rezultātā iegūto dzīvokli atzina par noziedzīgi iegūtu mantu likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. augusta līdz pērnā gada 3.maijam, tai skaitā uz pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas brīdi, jo Butorinam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā Kriminālprocesa likuma 355. panta pirmā daļa paredzēja tādu pašu tiesisko regulējumu, kāds tas noteikts Krimināllikuma 70.11 panta pirmajā daļā likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. augusta līdz 2022. gada 3. maijam.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (AT).
Iepriekš AT daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai. AT toreiz lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi spēkā esošās tiesību normas ar tām, kuras regulēja rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu līdz 2017. gada 31. jūlijam, proti, laikā, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts. Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 20. oktobra spriedums atceltajā daļā nodots jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par tiesību uz svešu mantu iegūšanu ar viltu, kas izdarīta lielā apmērā – pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par viltota dokumenta, kas piešķir tiesības, izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī pēc Krimināllikuma 299. panta par apzināti nepatiesu paziņojumu un iesniegumu notāram, ja paziņojuma un iesnieguma iesniegšana noteikta ar likumu.
Ar spriedumu kā galīgais sods apsūdzētajam tika noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem un desmit mēnešiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem.
Iepriekš raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka ar notāres gādību blēžu īpašumā nonāca kāds dzīvoklī Rīgā, Mežciemā. Tiesa īpašumu atdevusi likumīgajam mantiniekam un par vainīgu īpašuma izkrāpšanā un testamenta viltošanā atzinusi bijušo policistu Butorinu.
Viņš nodarījumā neatzinās un par citiem grupas dalībniekiem neliecināja.
Dzīvoklis savulaik piederēja kādam vīrietim, kuram nebija radu, bet testaments tika sastādīts uz Butorina vārda.
Divus mēnešus pēc vīrieša nāves Butorins ieradās pie notāres, uzrādīja pirms diviem gadiem it kā mirušā vīrieša sastādīto, kā tagad zināms, viltoto testamentu. Neskatoties uz to, ka pati notāre bija ielikusi sludinājumu, ka uz mirušā vīrieša mantu var pieteikties mantinieki, fiktīvais testaments tika nolasīts un stājās spēkā jau pēc dažiem mēnešiem. Butorins dzīvokli nekavējoties pārdeva.
Savukārt pret notāri Ināru Dobbermani, kura apstiprināja testamentu, sākta disciplinārlieta, kuras laikā atklājās rupji pārkāpumi. Viņa, nesagaidot lietas iznākumu, atkāpās no notāres amata.
Latvijas Zvērinātu notāru padomē pavēstīja, ka, ņemot vērā to, ka disciplinārlietas izskatīšanas laikā notāre pieņēma lēmumu pārtraukt darbu pēc paša ierosinājuma, tā laika tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) uzskatīja, ka nav lietderīgi turpināt disciplinārlietu, un nolēma to izbeigt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!