Slepkavība Jēkabpilī: Stukāns pārmet upura advokātei palīdzības nelūgšanu viņam  (21)

Stukāns atzinis, ka nav lasījis vēl tobrīd dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību. Viņš argumentējis, ka katru gadu Latvijā tiek izdarīti 40 000 noziegumu, bet prokuratūrā uz sodīšanu nonāk apmēram 10 000 lietu, līdz ar to daudzās lietās cilvēki kaut ko rakstot arī ģenerālprokuroram. Ja Stukānam būtu jāizlasa katra vēstule, nekam citam neatrastos laiks.

"Piekrītu, ka tas izklausās slikti. Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja," uzsvēris Stukāns.

Iesniegumi ģenerālprokuroram par lietām, kas ir izmeklēšanas pirmajā līmenī, tiek pārsūtīti attiecīgajai struktūrvienībai - tāds ir organizatoriskais darbs. Ja pirmajā līmenī kaut kas netiek izdarīts, to var pārsūdzēt otrajā līmenī, bet pēc tam, trešajā, ģenerālprokuroram - tad gan Stukāns pats to redzot. Ja viņam rakstot, piemēram, Saeimas deputāts, viņš šādu vēstuli izlasīšot.

Ja kādu dokumentu atsūtot ministrs, arī tā nokļūšot pie Stukāna personīgi.

Ģenerālprokurors atkārtoti apliecinājis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, nevajadzētu viņam rakstīt, jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā.

Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.

Viņš intervijā kritizējis advokātes darbību. Apsūdzētos, cietušos un lieciniekus Stukāns privāti nepieņemot – tas nebūtu iespējams, jo pretējā gadījumā pie viņa kabineta nepārtraukti sēdētu rinda, taču advokātiem Stukāns tikšanos, lai izrunātu kādu lietu, neatsakot nekad.

"Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu – būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem," uzsvēris Stukāns.

Jau rakstīts, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022. gada 18. februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.