Atsevišķu Rīgas pašvaldības policistu sociālo mediju kontos manāmi, iespējams, Latvijai nelojāli ieraksti, no kuriem izriet simpātijas Krievijai un Baltkrievijai, atsaucoties uz kādas skatītājas vēstīto, svētdien ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”. Ne valsts, ne Rīgas pašvaldības policijā nav notikusi visu darbinieku lojalitātes pārbaude.
Raidījums atzīmē, ka jau neilgi pēc kara sākuma Ukrainā neoficiāli izskanējušas aizdomas, ka policistu rindās ir daudzi, kuri no sirds tic Krievijas uzvarai. Visu darbinieku lojalitātes pārbaudes ne valsts ne Rīgas pašvaldības policijā nav notikušas.
"Nekā personīga" ziņo, ka pie raidījuma vērsusies kāda skatītāja, kura pamanījusi divu Rīgas pašvaldības Policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieku ierakstus viņu sociālajos medijos.
Viens no policistiem braucis uz Baltkrieviju, Minskā fotografējies pie milicijas auto, apmeklējis muzeju, kurā slavina padomju karavīrus un ar dēlu fotografējies pie uzraksta "Cilvēku varoņdarbs dzīvo gadsimtiem ilgi" un arī pie baltkrievu kara tehnikas.
Portālā "Odnoklassniki.ru", policists regulāri paudis atbalstu dažādiem Krievijas propagandas kanāliem un to saturam. Šis Rīgas policists arī ar "patīk" atzīmējis 9. maija aktivitātes dzimtajā Zilupē un lepojies ar faktu, ka viņam ir PSRS izdota dzimšanas apliecība. Arī šī policista kolēģis bildējies ar PSRS simboliku un ar dzīvesbiedri piedalījies 9. maija atzīmēšanā pie Okupācijas pieminekļa, ziņo "Nekā personīga".
Skatītāja vērsusies Iekšējās Drošības birojā (IDB) un attēli no šo policistu sociālo mediju kontiem pamazām sākuši pazust, taču sieviete tās piefiksējusi un nodevusi arī Rīgas domei.
Vaicāts, vai policistu ieraksti soctīklos var kalpot par iemeslu, lai pārskatītu viņu iespēju strādāt policijā, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atbildējis, sakot, ka, viņaprāt, valstij nelojāliem cilvēkiem noteikti nevajadzētu strādāt policijā un ne tikai policijā.
"Mums bija gadījums, kad Latvijas Krievu savienības referente arī atbalstīja Krievijas pilna mēroga uzbrukumu Ukrainā. Mēs izmantojam to, ka līgums ir noslēgts ar Rīgas domi. Arī šajā ziņā diezgan izlēmīgi rīkojāmies, un pēc tam arī bija tiesa, kurā mēs arī finālā uzvarējām. Tā kā skaidrs, ka mēs nevaram izsekot visu mūsu 23000 darbinieku sociālajiem tīkliem, to droši vien arī nevajag darīt. Bet nu priekš tam ir sabiedrības modrā acs," Staķa teikto citē raidījums
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass raidījumam atzinis, ka policija šī pusotra gada laikā kopš kara sākuma pārbaudījusi tikai daļu savu darbinieku, turklāt izlases kārtībā. Viens policists soctīklos atklāti izrādījis prokremlisku noskaņojumu.
"Šī informācija jau pie mums nonāca no mūsu sadarbības partneriem apmēram maija vidū. Tātad diemžēl šobrīd mums nav iespējams pārbaudīt, vai iegūt kaut kādu informāciju vai kaut kādā veidā iedarboties uz šiem darbiniekiem, par cik viņi šobrīd abi divi ir attaisnotā prombūtnē. Viens ir atvaļinājumā, otrs ir uz slimības lapas šobrīd," raidījumam teicis Lūkass.
Vaicāts, vai šādi cilvēki var strādāt policijā, viņš teicis, ka "pirmo municipālo kārtības sargu vienību veidoja savas valsts patrioti. Tie, kuri nevienu brīdi nešaubījās par savu misiju veidot uzticamu tiesībaizsardzības institūciju Pašvaldības policiju. Un, manuprāt, šis naratīvs arī palika, un es domāju, ka mēs ar savu darbu esam pierādījuši to, ka mēs esam lojāla, spēcīga un pie mums strādā tikai un vienīgi patrioti. Diemžēl arī mūsu vidū, kā mēs redzam, ir iemaldījušās melnās avis un viennozīmīgi es varu pateikt, ka tādiem darbiniekiem nav vietas mūsu rindās".
Savukārt Valsts policijā "Nekā personīga" atbildēts, kopš kara sākuma tā ir būtiski stiprinājusi iekšējo kontroli, tādējādi iekšējā komunikācijā ar personālsastāvu tiek regulāri pārrunāti šie jautājumi, gan izstrādāti strikti iekšējās kontroles mehānismi gan pieņemot dienestā un darbā jaunos darbiniekus, gan vērtējot esošos, kā arī riska informāciju nodot citām kompetentām iestādēm.
Šajā periodā Valsts policijā nav bijis gadījumu, kad nāktos no dienesta atvaļināt personu saistībā tieši ar lojalitātes pārkāpumu.
Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) raidījumam atzinis, ka savas kompetences ietvaros īsteno dažādus pasākumus, lai iegūtu informāciju par personām, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri potenciāli var radīt apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.
Viens no pasākumiem šādas informācijas ieguvei ir sociālās tīklošanās vietņu satura monitorings, ko VDD veic ik dienas.
VDD norādījis, ka atturēsies no komentāriem par konkrētiem dienesta identificētiem gadījumiem un darbavietām, kuros tie identificēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
