Ceturtdien, 6. jūlijā, Senāts pirmo reizi skatīja lietu, kurā tiek apstrīdēts iekšlietu ministra izdots aizliegums izceļot no Latvijas, portāls "Delfi" uzzināja Senātā. Tiesu kalendārā lasāms, ka prasību tiesā iesniedzis bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kurš tiek tiesāts par nacionālā naida izraisīšanu.
Šāda tipa lieta Senātā nonākusi pirmo reizi un tika skatīta mutvārdu procesā, kurā Senāts darbojās kā pirmās instances tiesa. Nolēmums lietā būs pieejams 14. jūlijā.
Senātā norādīja, ka Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz, ka, ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka kāda persona ārpus Latvijas plānojusi vai var iesaistīties darbībās, kas ļauj uzskatīt, ka šī persona pēc atgriešanās Latvijā apdraudēs tās nacionālo drošību, iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par aizliegumu šai personai izceļot no Latvijas Republikas.
Konkrētajā lietā, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju, iekšlietu ministrs atbilstoši Nacionālās drošības likuma 18.1 panta otrajai daļai noteica aizliegumu personai vienu gadu izceļot no Latvijas.
Iekšlietu ministra lēmumā konstatēts, ka persona, būdama Latvijas pilsonis, mērķtiecīgi īstenojusi darbības, kas bijušas vērstas pret Latvijas nacionālās drošības interesēm. No minētajiem faktiem lēmumā arī secināts, ka persona, izceļojot no Latvijas, var iesaistīties darbībās, kas rezultēsies ar apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, personai atgriežoties Latvijā.
Pankratovs iekšlietu ministra lēmumu uzskata par nesamērīgu, patvaļīgu un nelikumīgu un tādēļ atceļamu.
"Delfi" jau ziņoja, ka šī gada janvāra izskaņā tiesai nosūtīta krimināllieta, kurā Pankratovs apsūdzēts par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas, kā arī par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu.
Pankratovs pāris mēnešus pavadīja apcietinājuma, no kura tika atbrīvots pēc 5000 eiro lielas drošības naudas iemaksas.
Saskaņā ar apsūdzību pērn vasarā Pankratovs nolūkā šķelt sabiedrību pēc nacionālajām pazīmēm, tiražējot vairākos Krievijas agresīvās propagandas mērķiem izmantotajos informācijas resursos nepamatotus apgalvojumus par krievu situāciju Latvijā, publiski izplatīja apgalvojumus, kuri provocē naidu un nesaticību pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas.
Turklāt apsūdzētais nodrošināja saimnieciskos resursus kādai personai, kura ir iekļauta to personu sarakstā, pret kurām ES ir noteikusi sankcijas par Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības graušanu.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1969. gadā dzimušais Pankratovs Rīgas domē tika ievēlēts 2009. gadā no partijas "Saskaņas centrs". Savukārt 2013. gadā viņu atkārtoti ievēlēja domē – šoreiz no partiju apvienības "Saskaņas centrs", "Gods kalpot Rīgai" saraksta. 2018. gadā viņš kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no partijas "Par Alternatīvu", taču netika ievēlēts. Gadu vēlāk viņš nesekmīgi centās iekļūt Eiropas parlamentā no "Rīcības partijas" saraksta.
Pankratovs ir vadījis biedrību "Apvienība pret nacismu", kas vairākus gadus rīkojusi pasākumus 16. martā, cenšoties protestēt pret leģionāru gājienu.
No Pankratova "Facebook" profila noprotams, ka viņš nesen ciemojies Maskavā, tostarp apmeklējis prokremliskā medija "Komsomoļskaja pravda" redakciju. Pie šī paša ieraksta viņš komentējis, ka viņam uz pieciem gadiem liegts iebraukt Igaunijā.
Tāpat viņš aktīvi dalījies ar cita aizturētā prokremliskā aktīvista – Vladimira Lindermana – "Facebook" ierakstiem.
"Lursoft" informācija liecina, ka šobrīd viņš ir biedrības "Latvijas krievu pasaule" amatpersona.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
