Sods nevar būt valsts atriebība, bet gan katram apsūdzētajam nosakāms, ievērojot individualizācijas principu un humānisma principu, nevis lai radītu pienācīgu precedentu citās lietās. Tā portālam "Delfi" prokuratūrā skaidroja lēmumu neiesniegt protestu par spriedumu krimināllietā, kurā vīrietim piespriests nosacīts sods par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu.
Jau ziņots, ka pērn maija beigās sabiedrību pāršalca ziņa par to, ka skolnieku ar Ukrainas karogu gājienā "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" piekāvis kāds no auto pēkšņi izlēcis vīrietis, kurš pats no notikuma vietas aizbēdzis, bet vēlāk atrasts mājas bēniņos aiz skursteņa un aizturēts.
Šā gada jūnija vidū bijušās policistes dzīvesbiedram Valērijam Lazarevam tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku.
Cietušais jaunietis tiesas spriedumu ir pārsūdzējis, portālam "Delfi" uzsvēra advokāts Egons Rusanovs.
Savukārt prokuratūrā norādīja, ka amatā augstāks prokurors piekrīt Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurores Hertas MIķelsones viedoklim par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, kā arī par Krimināllikuma 55. panta piemērošanas iespējām.
Lietas taisnīgas izskatīšanas būtisks elements ir piespriestā soda taisnīgums, norāda prokuratūrā. Tiesa piesprieda tieši tik lielu sodu, cik bija prasījusi prokuratūra.
"Taisnīgs sods var tikt piespriests tikai tad, kad tiek ņemti vērā visi konkrētās lietas apstākļi. Krimināllikumā ir uzskaitīti apstākļi, kas jāņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu, un tie ir – izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, citi lietas apstākļi. Gan Rīgas Pārdaugavas prokurore, gan amatā augstāks prokurors ir vienisprātis tiesas paustajam, ka nevis soda bardzība, bet gan tā neizbēgamība nodrošina gan soda efektivitāti, gan tā audzinošo raksturu," skaidroja prokuratūrā.
Amatā augstāks prokurors arī piekrīt prokurores viedoklim, ka tiesisks, pamatots un taisnīgs sods nozīmē to, ka persona apzinās savu rīcību un savas rīcības sekas, nožēlo to un ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai nenonāktu brīvības atņemšanas iestādē.
Amatā augstāks prokurors tāpat piekrīt tiesas paustajam, ka apsūdzētais, kas ir iepriekš nesodīta persona, ir izdarījis smagu noziegumu, kam ir augsta sabiedriskā bīstamība jeb apdraudējuma raksturs, ko tiesas ieskatā ir veicinājis apsūdzētā izpratnes trūkums par sabiedrībā pastāvošo demokrātijas vērtību sistēmu un sociālās uzvedības subjektīva dimensija, tomēr sods nav un nevar būt valsts atriebība par nodarīto, sods katram apsūdzētajam ir nosakāms ievērojot individualizācijas principu un humānisma principu, kas ir viens no sodu noteikšanas ētiskajiem principiem, nevis, lai radītu pienācīgu precedentu citās lietās.
Jau rakstīts, ka agresora dzīvesbiedre, kura notikuma brīdī viņam sēdējusi blakus auto, ir policijas darbiniece. Viņa sākotnēji no darba tika atstādināta. Tā kā pastāvēja aizdomas, ka sieviete palīdzējusi vīrietim slēpt savu auto un slēpties pašam, prokurore izdalīja atsevišķu procesu un nosūtīja to izvērtēšanai Iekšējās drošības birojam.
Vīrietim, kurš uzbruka skolniekam, prokurors sagatavoja priekšrakstu par sodu – 200 stundām sabiedriski derīga darba. Sitējs jaunietim ir arī samaksājis prasīto morālo kompensāciju.
Cietušā jaunieša advokāts Egons Rusanovs iepriekš norādīja, ka tikai reāls cietumsods var atturēt citus no šādiem naida noziegumiem.
Vēlāk viņš "Facebook" informēja, ka Ģenerālprokuratūra atcēlusi prokurora pieņemto lēmumu par sabiedriskajiem darbiem policistes dzīvesbiedram.
Rusanovs rakstīja, ka saņēmis vēstuli no Ģenerālprokuratūras, ka pērn 14. jūnija prokurora priekšraksts par sodu atcelts kā nepamatots un kriminālprocess tiek atjaunots.
Tagad likumsargiem esot jāvērtē naida noziegumu esamība vīrieša rīcībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
