Vardarbības lietās iesaistītie dažkārt nezina kā sevi aizsargāt, secina Senāts  (1)

Senāts secināja, ka iesaistītās puses dažkārt nezina kā rīkoties, lai aizsargātu sevi vai sev tuvos cilvēkus, un kļūdaini vēršas tiesā ar pieteikumiem, kuri ir bāriņtiesu kompetencē.

Tomēr, lai nekavējoties risinātu konkrētajās lietās esošās situācijas, Senāts vērsās attiecīgajās bāriņtiesās, darot zināmus faktus par iespējamu bērnu drošības apdraudējumu vai tiesību aizskārumu.

Izskatītajām lietām ir slēgtas lietas statuss, tomēr, ņemot vērā jautājumu aktualitāti, AT sniegusi īsu ieskatu lietu būtībā.

Pirmajā lietā trim bērniem, kuri uz laiku šķirti no abiem vecākiem, ar bāriņtiesas lēmumu noteiktas saskarsmes tiesības ar bioloģiskajiem vecākiem divas reizes mēnesī psihologa klātbūtnē.

Bāriņtiesas ieceltā aizgādne vērsās tiesā, lai noteiktu pagaidu ierobežojumu jebkādai saskarsmei ar bioloģiskajiem vecākiem, norādot uz veselības problēmām, kuras izraisa šādas tikšanās.

Senāts lēmumā, ar kuru atzīts par pamatotu zemāku instanču tiesas secinājums par tiesvedības izbeigšanu, norāda, ka gadījumos, kad bērni ir šķirti no ģimenes, tā iemesla dēļ, ka vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, jautājums par saskarsmes tiesību ierobežošanu ir bāriņtiesas kompetencē.

Proti, personai ar iesniegumu par saskarsmes tiesību ierobežošanu jāvēršas bāriņtiesā, kura pieņēmusi lēmumu par bērnu ārpusģimenes aprūpi.

Ņemot vērā iespējamo nepieciešamību bāriņtiesai rīkoties bērnu tiesību aizsardzībai, Senāts uzskatīja par nepieciešamu pieņemto lēmumu nosūtīt zināšanai attiecīgajām bāriņtiesām, kuru kompetencē ir konkrēto bērnu interešu aizstāvība.

Otrā lietā tiesā pret bērnu mātes dzīvesbiedru bija vērsies bērnu tēvs, kuram atņemtas aizgādības tiesības. Tēva ieskatā atbildētājs pret bērniem veicis psiholoģisku un seksuālu vardarbību.

Ņemot vērā, ka pieteikumā minētie fakti norādīja uz to, ka pret bērniem, iespējams, tiek īstenota vardarbība, un var būt apdraudēta to drošība, Senāts atzina par nepieciešamu taisīt blakus lēmumu un informēt attiecīgo bāriņtiesu par pieteikumā minētajiem apstākļiem, lai tā saistībā ar iespējamu vardarbību pret bērniem savas kompetences robežās veiktu nepieciešamos pasākumus bērnu tiesību aizsardzībai.

Senāts nosūtīja blakus lēmumu zināšanai arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, kurš vienā no lietām bija tiesnešu sastāvā, komentējot Senāta lēmumus, norāda: "Bērna tiesību un interešu prioritātes princips ir nostiprināts kā Latvijas, tā starptautiskajos normatīvajos aktos. Atbilstoši minētajam principam ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldības iestādei, tajā skaitā arī tiesai, visās darbībās, kas tieši vai netieši skar bērnu, jāievēro bērna labākās intereses."

Ņemot vērā, ka tiesu lietas, kas saistītas ar vardarbību un draudiem personas dzīvībai pēdējā laikā aktualizētas mediju telpā, pēc AT priekšsēdētāja Aigara Strupiša aicinājuma Tieslietu padome ir izveidojusi darba grupu, kura veic padziļinātu analīzi par tiesu darbu lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai.

Darba grupa par tās darba rezultātiem sniegs ziņojumu Tieslietu padomei. Nākamā sanāksme būs 20. septembrī, kad darba grupa uzsāks ievāktās informācijas analīzi.

"Delfi" iepriekš rakstīja, ka iepriekš bāriņtiesu virzienā izskanējuši pārmetumi par iespējamu neobjektivitāti atsevišķu lietu izskatīšanā un to, ka šīs iestādes ne vienmēr strādā bērnu labā. Atsevišķos gadījumos strīdus jautājumus risināt tiesā iesaka tieši pašas bāriņtiesas.

Tāpat jau rakstīts, ka ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Rusiņš šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā.