Baltijas reģionā ir augsti kiberdrošības riski – pēdējos divos gados piedzīvoti daudzi kiberdrošības incidenti, ko veikusi Krievija. Latvija bija mērķis 16% gadījumu, taču Baltijas valstis kopumā – gandrīz trešdaļa visu kiberuzbrukumu, ko agresorvalsts veikusi pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kibedrošības konferencē pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
“Pēdējos divos gados Krievijas agresijas Ukrainā ēnā esam piedzīvojuši daudzus kiberdrošības incidentus. 2022. gadā Latvija bija mērķis 16% kiberuzbrukumu un Baltijas valstis kopumā – gandrīz trešajai daļai visu kiberuzbrukumu, kas vērsti pret Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pieaugošā aktivitāte nav pārsteigums, tāpēc strādājam, lai veidotu sabiedrības izpratni un stiprinātu modrību," sacīja ministrs.
Vienlaikus viņš pauda, ka kopumā valsts iedzīvotāji var justies droši, jo daudzi kiberdrošības eksperti ar CERT.LV pirmajās rindās neatlaidīgi strādā, pilnveidojot likumdošanu, radot jaunus drošības risinājumus un veicinot starptautisko sadarbību.
"Turpinās agrīnās brīdināšanas sistēmas stiprināšana, un esam droši, ka kiberuzbrucēju aktivitātes nepaliks nepamanītas. Augsti vērtēju Eiropas Savienības partneru iesaisti, jo kiberdrošības draudiem ir pārrobežu raksturs, un tie jānovērš tik ātri un veiksmīgi, cik vien iespējams. To nevar panākt tikai ar likumdošanu, tam vajadzīga mācīšanās visas dzīves garumā – gan ekspertiem, gan ikvienam sabiedrības loceklim, tāpēc šādas iniciatīvas kā "CyberChess" ir spēcīgs līdzeklis stipras kibersabiedrības veidošanai,” atzina Sprūds.
Lielākā daļa kiberuzbrukumu novērsti saknē
Kā konferences atklāšanā norādīja Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina, absolūtais vairākums kiberuzbrukumu tiek novērsti tik veiksmīgi, ka lietotāji tos pat nepamana, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst atslābt un domāt, ka būsim pasargāti vienmēr.
"Ir atkal oktobris, Eiropas Kiberdrošības mēnesis, un desmito reizi tiekamies kiberdrošībai veltītā konferencē. Mums ir bijis sarežģīts un izaicinošs gads, aizsargājot savus aktīvus, vērtības un brīvības. Esam redzējuši daudzus politiski motivētus, izsmalcinātus uzbrukumus un finansiāli motivētas kampaņas, kurās uzbrucēji cenšas iegūt mūsu datus un līdzekļus. Bet labās ziņas ir tās, ka turamies pretī patiešām labi. 99% DDoS uzbrukumu ir bijuši nesekmīgi, un lietotāji tos pat nav pamanījuši. Uz 99% krāpšanas kampaņu cilvēki neuzķeras. Tomēr mūsu uzdevums ir kļūt par vēl grūtāku mērķi, tāpēc strādājam, lai izglītotu lietotājus, nostiprinātu sistēmas un aizstāvētu mūsu valsti bez kompromisiem. Šodien svinam savu izvēli: esam izvēlējušies būt kibertelpas aizstāvji, nodrošināt valsts sektoru, uzņēmumus un Latviju," pauda Cert.lv vadītāja.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
