Jančevskis pauda, ka ik dienu par ātruma pārsniegšanu uz Latvijas ceļiem tiek sodīti vidēji 1000 cilvēki – lielāko daļu no tiem fiksē fotoradari – aptuveni 700-800. Savukārt pārējos soda VP amatpersonas. Viņš pauda, ka liela daļa autovadītāju piebremzē tieši pabraucot garām fotoradaram, kas pierāda, ka ātruma pārsniegšana ir apzināta rīcība.
"Šis gads nav bijis labs," runājot par bojāgājušajiem ceļu satiksmē ātruma dēļ, secināja CSDD statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.
Viņš pauda, ka iemesli ātruma pārsniegšanai ir dažādi – gan pieskaņošanās satiksmes plūsmai, gan steiga, garlaicība vai izklaide, atsaucoties uz Eiropas ceļu drošības pētījumu, pauda CSDD pārstāvis.
"Tā ir problēma, ka uzskatām, ka ātruma pārsniegšana ir pieļaujama, un ka tā ir vairāk sociāli attaisnojama kā braukšana reibumā," atzina Kreicbergs.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pauda, ka viena no galvenajām nozares prioritātēm būs ceļu satiksmes drošība. "Es nevaru samierināties ar situāciju, ka Latvijā uz ceļiem mirst četrreiz vairāk cilvēku nekā Zviedrijā un Norvēģijā. Tāpēc plānojam strādāt visos virzienos – gan uz sodu, gan prevencijas politiku," pauda Briškens.
Viņš arī minēja, ka noteikti tiks virzīti priekšlikumi Ceļu satiksmes likumā, tai skaitā tādi, lai ātruma pārkāpējus sodītu no pirmā pārkāptā kilometra, kā tas ir citās Eiropas valstīs.
"Sabiedrībai ir pārāk augsts tolerances līmenis gan ceļu satiksmē, gan negadījumos uz ūdens, gan sadzīvē," pauda ministrs, uzsverot, ka sabiedrībai ir pienākums veidot dziļāku izpratni un rūpēties par drošību.
Uz portāla "Delfi" jautājumu par vidējā ātruma kontroles radariem un nepieciešamību tos ieviest plašāk, ministrs sacīja, ka šobrīd notiek sarunas ar Latvijas Valsts ceļiem par to, kā valsts autoceļu fonda ietvaros var pārvirzīt lielāku daļu uz drošības infrastruktūras uzlabojumiem, tai skaitā vidējā ātruma kontroles radariem. "Mēs redzam, ka tie [radari] kas līdz šim ir ieviesti, ir ļoti efektīvi. Ja mēs varam izglābt 20 dzīvības, vidējo ātrumu pazeminot par diviem kilometriem stundā, mēs kā sabiedrība esam tam gatavi, un ar investīcijām šo veicināsim," atzina satiksmes ministrs.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks sacīja, ka teju visos nopietnos ceļu satiksmes negadījumos ātrums ir klātesošs, un tā dēļ sekas ir daudz smagākas. "Apmēram 30% no visiem gadījumiem, kad [satiksmē] iet bojā cilvēks, vainīga ir bijusi ātruma pārsniegšana," atzina Aksenoks.
"Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) īsteno sociālu kampaņu "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu". Kampaņas ietvaros ar pārspīlējumu un ironiju tiek vērsta uzmanība uz ātruma neievērošanas bīstamību. Ātruma pārsniegšana ir kā ceļu loterija, kuras lozes var būt autobraucēju vai pasažieru nāve, sakropļojums vai citas smagas sekas, pausts kampaņā.
Tās rīkotāji piedāvāja žurnālistiem apskatīt Brasas cietuma slēgto daļu, simbolizējot loterijas galveno balvu – cietuma apmeklējumu. Portāls "Delfi" ielūkojās, kā izskatās cietuma daļa, kas tika slēgta 2019. gadā.
Sociālo kampaņu pret atļautā ātruma pārsniegšanu organizē CSDD sadarbībā ar VP un partneriem. To finansē no CSDD un Ceļus satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības "Latvijas Transportlīdzekļuapdrošinātāju birojs" (LTAB) kontā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
