Līvānos ielu noasfaltē līdz graustā iecerētam SPA; VP izmeklē ES fondu naudas izkrāpšanu  (1)

"de facto" zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde septembra vidū saistībā ar Līvānu ielu atjaunošanas projektu uzsāka kriminālprocesu "par iespējamām krāpnieciskām darbībām" no pašvaldības puses.

Valsts policijā šo faktu raidījumam apstiprināja, norādot, ka no tālākiem komentāriem atturēsies, jo izmeklēšana esot sākuma stadijā.

Lietu policijai pārsūtīja Eiropas prokuratūra jeb EPPO, liecina "de facto" rīcībā esošā informācija.

Reaģējot uz kādu iesniegumu, EPPO secināja, ka galvenās iespējami krāpnieciskās darbības, kas deva iespēju Līvānu novada pašvaldībai kvalificēties publiskā finansējuma saņemšanai projekta ietvaros, notika pirms 2017. gada novembra, kad spēkā stājās regula, ar kuru tika izveidota EPPO.

Līdz ar to pašai EPPO veikt izmeklēšanu šai lietā nav tiesību, tāpēc pārbaudes materiāls šovasar tika nosūtīts policijai.

Raidījums atgādina, ka iepriekš sākti kriminālprocesi par situāciju Valmierā, tāpat ziņots par līdzīgiem gadījumiem Līvānos un Ogrē, kur EPPO uzdevumā arī notikušas kratīšanas pašvaldību domēs.

Līdz šim visi šie gadījumi bijuši saistīti ar ražošanas ēkām industriālajos parkos, kur radušās aizdomas, ka projekti bijuši domāti konkrētiem uzņēmējiem.

"de facto" vēsta, ka par Līvāniem sākts jauns kriminālprocess, kur varētu izrādīties, ka konkrēto ielu remonts nav bijis vajadzīgs nevienam uzņēmējam – "dome savulaik ķērusies pie radošiem risinājumiem", piemēram, izdomājusi, ka, noasfaltējot ielu līdz tai piederošam graustam, varētu atrasties gribētāji to iznomāt un investēt vismaz pusmiljonu, lai izveidotu viesu namu vai SPA centru.

Pirms septiņiem gadiem Līvānu novada dome bija izdomājusi sakārtot vienu no pilsētas galvenajām ielām – Dzirnavu ielu – gandrīz 800 metru garumā no krustojuma ar maģistrālo Rīgas ielu līdz pat pilsētas robežai, no kurienes tālāk var aizbraukt līdz pat Preiļiem. Lai to īstenotu, dome iesniedza projektu "uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstīšanai", lai varētu pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda jeb ERAF līdzfinansējumu, ziņo raidījums.

Šīs programmas mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc Līvānu dome iecerēja, ka šis investors, kā labā tiek pārbūvēta iela, varētu būt Rožupes pagastā esošā Līvānu kūdras fabrika.

Raidījums atgādina, ka neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, 2021.gada maijā uz Dzirnavu ielas ierakstītā "Facebook" video Līvānu mērs Andris Vaivods (LA) par projektu stāstīja: "Nu, kā zināms, šeit fabrika kaut kāda nevarētu būt, un tāpēc mēs akcentu likām uz kūdras fabriku. Un tajā brīdī, kā jau es teicu, to akceptēja, un mēs uzsākām to projektu. Bet no Eiropas Komisijas atnāca šī vēstule, ka pa vidu ir šie seši kilometri valsts ceļa, ko nedrīkst likt iekšā, un mums jādomā šobrīd, kur šis investors varētu būt. Mēs nonācām diezgan smagā situācijā."

Kā risinājumu pašvaldība izdomāja valsts īpašumā esošās vecās mežniecības ēkas pārņemšanu. Tā atradās 600 metru attālumā no Dzirnavu ielas – neasfaltētās Kaiju ielas galā. Līvānu dome saņēma no tobrīd nesen dibinātas Jēkabpils SIA "Trimaļnīki" apliecinājumu par interesi šajā ēkā veikt uzņēmējdarbību, radīt sešas darba vietas un piesaistīt īpašumam investīcijās vismaz pusmiljonu eiro.

Pamatojoties uz šī potenciālā investora interesi, tika noasfaltēta arī Kaiju iela, kas ved cauri privātmāju rajonam. Abu ielu remonts kopā izmaksāja 800 000 eiro, no tiem pusmiljons nāca no ERAF.

Pēc nomas izsoles pašvaldība ar SIA "Trimaļnīki" 2020. gada augustā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu, taču 2021. gada nogalē tas tika izbeigts, lai gan Vaivods vēl dažus mēnešus pirms tam publiski stāstīja, ka investors jau izstrādājot tehnisko projektu.

"de facto" piebilst, ka šobrīd SIA "Trimaļnīki" valdē darbojas bijušais Līvānu novada domes būvinženieris, ilggadējs vairāku pašvaldības komisiju loceklis Armands Šaraks. Viņu domes bijušais izpilddirektors jau pirms diviem gadiem dienesta ziņojumā deputātiem bija nosaucis par uzņēmuma "Trimaļnīki" faktisko īpašnieku.

Tā arī nav atradies neviens cits investors, kas gribētu uz 30 gadiem nomāt īpašumu, lai pussagruvušajās ēkās un ar grunts kalniem piedzītajā pļavā Dubnas upes krastā ierīkotu kādu tūrisma vai atpūtas objektu, piemēram, viesu namu vai SPA kompleksu. Pirms mēneša Līvānu dome sēdē atzina kārtējo nomas izsoli par nenotikušu.

Līvānu novada domes vadība interviju "de facto" par Kaiju ielas projektu nesniedza. Domes priekšsēdētājs, Līvānu mērs Andris Vaivods atrodoties "uz slimības lapas", savukārt viņa vietniece Ginta Kraukle (LA) bija komandējumā Rīgā, bet telefoniski norādīja, ka nekādu oficiālu informāciju no Valsts policijas par jauno lietu Līvānu dome nav saņēmusi.

Raidījums papildina, ka septembra beigās, Līvānu domes sēdē skatot jautājumu par kārtējās nomas tiesību izsoles rīkošanu Kaiju ielā, opozicionārs Valdis Labinskis (LRA) paziņoja par vēstuli no policijas par uzsākto kriminālprocesu.

Sēdi vadīja vicemēre Kraukle, kura teica: "Tas ir pilnīgi aplami – tagad paziņot, ka projekts ir kaut kāda krāpšana. Jo šis investīciju projekts bija mērķēts uz to, ka mēs meklēsim investoru šai teritorijai, un mēs to arī esam godprātīgi darījuši. Arī šodienas domes sēdes lēmums ir pierādījums tam un apliecinājums. Un tas, ka izsoles notiek atkārtoti – tas nav nekas tāds, par ko būtu jāšausminās. Šausmīgi būtu tad, ja mēs nemeklētu investoru šai teritorijai."

Tāds projekts ir uzsākts industriālajā zonā Celtniecības ielā. Viens angārs ir uzbūvēts, bet blakus iecerētās vēl lielākas ēkas būvniecība ir apstājusies. Tas tāpēc, ka pirms gada Līvānu domē un arī mēra Vaivoda mājās notika kratīšanas kriminālprocesā saistībā ar šī industriālā parka projektu – aizdomas ir par 1,8 miljonu izkrāpšanu. Vaivodam šai procesā ir tiesības uz aizstāvību.

"de facto" zināms, ka šajā lietā, līdzīgi kā nesen plaši izskanējušajā gadījumā Valmierā, aizdomas ir par to, ka ka projekts patiesībā ir bijis "mērķorientēts".

Eiropas fondu žargonā tas nozīmē to, ka projekts ir bijis iecerēts vienam vai dažiem konkrētiem uzņēmumiem. Šādiem projektiem ERAF līdzfinansējums paredzēts mazākā apmērā nekā jebkuram potenciālam investoram brīvi pieejamos objektos.