Vismaz 300 skolas saņēmušas draudu e-pastus; policija aicina nesatraukties (plkst. 15:05)  (14)

Vairākās Latvijas skolās šodien saņemti identiski e-pasti par iespējamiem drošības riskiem. Policija vērš uzmanību, ka satraukumam nav pamata. Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecinot, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, uzsver likumsargi.

Kā ierasts Valsts policija veic ierastās drošības pārbaudes mācību iestādēs un ir saziņā ar skolu personālu par nepieciešamo rīcību, norāda VP pārstāve Simona Grāvīte.

Valsts drošības dienestā (VDD) portālam "Delfi" norādīja, ka dienests vērtē šo gadījumu atbilstoši savai kompetencei un sniedz Valsts policijai nepieciešamo atbalstu tā izmeklēšanā.

VP šos gadījumus vērtēs kriminālprocesa ietvaros. Kā portālam "Delfi" norādīja policijā, kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 231.1 panta par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.

Līdz šim policija noskaidroja, ka izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm – redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses, bet visi gadījumi ir sasaistīti.

"Šāda veida e-pasti Valsts policijas redzes lokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz. Valsts policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums," pauž VP.

VP priekšnieks Armands Ruks aģentūrai LETA norādīja, ka draudus saņēmušas aptuveni 300 izglītības iestādes, bet e-pastu IP adreses ģenerētas no dažādiem kontinentiem. Ruks arī pieļāva, ka šī kanāla mērķis bijis destabilizēt Latvijas sabiedrību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) portālam "Delfi" norādīja, ka šajos gadījumos izsaukumus nesaņem, to risina Valsts policija.

VP atgādina, ka par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzēta kriminālatbildība.

Sociālajos medijos izskan, ka vairākās Latvijas skolās notiek evakuācija – skolēni bez virsdrēbēm aicināti pamest mācību iestādes.

Publiski pieejamā "Telegram" kanālā esošā informācija liecina, ka konkrētie draudi saistīti ar nacionālo naidu. Proti, kāds vīrietis publicējis krievu valodā informāciju, aicinot "latviešu bērnus baidīties". Viņš arī apkopo videoklipus no dažādām skolām, kuros redzama evakuācija.

"Telegram" kanālam ir aptuveni 450 sekotāji, bet informācija tiek publicēta lielā ātruma, tostarp tiek publicēti dažāda rakstura draudi.

"Delfi" zināms, ka evakuācija skārusi ne tikai vispārējās izglītības iestādes, bet arī vismaz vienu pirmskolas izglītības iestādi.

Bijušais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons portālam "Delfi" norāda, ka par konkrēto situāciju nav informēts, taču par skolu evakuācijām viltus trauksmes gadījumos saka, ka tās kalpo par treniņu mācību iestādēm gadījumos, kad tādas evakuācijas patiešām būtu nepieciešamas. "Sākumā par draudu e-pastu nav zināms, cik nopietns drauds tas ir. [...]Vienmēr par kādas darbības uzsākšanu vai neuzsākšanu kādam ir jāuzņemas atbildība. Iespējamība, ka tas e-pasts pirmajā brīdī ir patiess drauds, nevar pārliecināties. Kurš tad gribētu uzņemties atbildību neevakuēt skolēnus?," retoriski vaicāja Eklons.

"Redzam, kas šobrīd notiek pasaulē. Visiem ir pamats būt veselīgā tonusā pret jebkuriem veselības apdraudējumiem, līdz ar to skolas lieku reizi trenējas bērnus evakuēt. Joprojām redzams, ka dažāda līmeņa mācību iestādēs šis jautājums ir vājā vieta – bērni netiek pareizi evakuēti, netiek ātri evakuēti," pauž bijušais iekšlietu ministrs.