Otrdien, 10. oktobrī, Rīgas rajona tiesa Jūrmalā atzina par vainīgu bijušo policisti Anastasiju Cvirko un sodīja ar 15 minimālajām mēnešalgām (9300 eiro) par to, ka apsūdzētā, būdama Valsts policijas (VP) amatpersona, neziņoja par sava dzīvesbiedra Valērija Lazareva uzbrukumu jaunietim, kuram ap pleciem bija Ukrainas karogs, portāls "Delfi" uzzināja Tiesu administrācijā.
Administrācijā skaidroja, ka Cvirko amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, taču viņa tos ignorēja, kā arī neatklāja policijai likumpārkāpumu izdarījušā vīrieša atrašanās vietu un apzināti sniedza nepatiesu informāciju likumsargiem, kuri bija ieradušies aizturēt uzbrucēju.
Cvirko sodīta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Viņa, kā valsts amatpersona, ar šo rīcību diskreditēja policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva tās reputāciju un apdraudēja kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu.
Preses paziņojumā citēta Rīgas rajona tiesas tiesnese Ingrīda Bite, kura norādījusi, ka Cvirko rīcības dēļ tika ietekmēts VP darbs, kurai ir jāatklāj un jānovērš noziedzīgs nodarījums.
"Turklāt apsūdzētās rīcības rezultātā tika traucēta un apdraudēta cita kriminālprocesa izmeklēšana, atklāšana un novešana līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, tajā skaitā tika nodarīts cietušajam tiesību aizskārums. Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma neatņemama un obligāta objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums. Lietā tika iegūti neapstrīdami, ticami un pietiekami pierādījumi par apsūdzībā inkriminēto būtisko kaitējumu. Ir pierādīts tiešs cēloniskais sakars starp apsūdzētajai Anastasijai Cvirko inkriminēto valsts amatpersonas bezdarbību un būtiska kaitējuma radīšanu," norāda Bite.
Reizē ar galīgo nolēmumu, tiesa pieņēma blakus lēmumu pret Valēriju Lazarevu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Apsūdzības uzturētāja prasību piemērot Cvirko probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 6 mēnešiem, tiesa noraidīja, jo šādai prasībai nebija likumīga pamata.
Sods vēl ir pārsūdzams.
"Delfi" jau vēstīja, ka pati Cvirko iepriekš tiesai skaidrojusi, ka brīdī, kad viņa saprata, ka viņas kompanjons paliek agresīvs, viņa likusi vīrietim neko nedarīt. Policiste uzskatījusi, ka vīrietis viņu paklausīs, bet pati nav redzējusi, kas notiek ārpus mašīnas, tāpēc nav varējusi par jebko ziņot. Savu neredzēšanu policiste skaidro ar slikto redzi.
Atlaistā policiste tiesai arī norādījusi, ka mašīna bijusi novietota tādā veidā, ka uzbrucēju viņa varētu būt redzējusi tikai atpakaļskata spogulī, bet redzes dēļ viņa nav varējusi tajā neko saskatīt. Spriedumā gan atzīmēts, ka agrākos paskaidrojumos policiste norādījusi, ka notikušo rūpīgi vērojusi, izmantojot atpakaļskata spoguli.
Viņa arī noliedz, ka apzināti būtu slēpusi vīrieti. Policiste tiesai skaidroja, ka viņa policijai teikusi, ka vīrietis neatrodas mājās. Jāpiebilst, ka policija vīrieti atrada paslēpušos mājas bēniņos aiz skursteņa.
Jau ziņots, ka pērn, 20. maijā, Rīgā, netālu no Sakuras dārza kāds vīrietis izkāpa no savas automašīnas, nodarīja miesas bojājumus personai ar Ukrainas karogu, pēc kā aizbrauca no notikuma vietas.
Policija agresīvā vīrieša automašīnu atrada kādas privātmājas pagalmā, taču tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai iespējamā vainīgā persona slēptu savu atrašanās vietu.
Ap pulksten diviem naktī likumsargi kopā ar Speciālo uzdevumu bataljona darbiniekiem aizturēja meklēto personu – 1984. gadā dzimušu vīrieti, kurš bija slēpies savā dzīves vietā bēniņos aiz skursteņa. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, taču deviņas dienas vēlāk viņš tika atbrīvots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
