Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi 10 mēnešus ilgu nosacītu cietumsodu bijušajam Latvijas Krievu savienības (LKS) valdes loceklim Aleksandram Filejam, kurš 2019. gada 17. jūnijā "Facebook" platformā apsveica savus sekotājus ar to, ka "PSRS armija atbrīvoja Latviju no diktatora režīma", portāls "Delfi" noskaidroja tiesā.
Filejam arī noteikts gadu ilgs pārbaudes laiks.
Prokurors, apsūdzētais vai aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var iesniegt tiesai rakstveida lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.
Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests.
Kriminālprocess tika sākts pēc partijas "Jaunā Vienotība" politiķa Dmitrija Golubeva iesnieguma. Kriminālprocess sākts atbilstoši Krimināllikuma 74.1 pantā paredzētajām pārkāpumam, proti, par darbībām, kas publiski slavina, noliedz, attaisno vai rupji noniecina PSRS kara noziegumus pret Latviju un tās iedzīvotājiem. Par šādu pārkāpumu likums paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Ierakstā sociālajā medijā "Facebook" Filejs rakstīja, ka pirms 70 gadiem Latvijā, kas bija iegrimusi diktatūrā, kas savukārt celta uz mežonīga nacionālisma principiem, ticis ieviests ierobežots Sarkanās armijas kontingents.
Filejs uzsvēra, ka šai darbībai neviens neesot pretojies. "Visi nākotnes nacisti uzmanīgi un piesardzīgi paslēpās iepriekš sagatavotos stūros. Aizsardzības ministrs Balodis nekavējoties un kaut kā steidzīgi atbruņoja aizsargu militarizēto organizāciju. Ulmanis kautrīgi pacēla ķepiņas un lūdza audienci Maskavā, prasot patvērumu Šveicē," rakstīts ierakstā.
Viņš tāpat norādīja, ka Latvija nebija pret kļūšanu par PSRS daļu. Viņaprāt, 1940. gada vasara deva tūkstošiem cilvēku "ilgi gaidīto atbrīvošanos no nepanesamas apspiešanas". Tāpēc, viņaprāt, šis datums ir jāievēro un jāciena. "Šis datums deva cerību un otro dzīvi. Ieskaitot ebreju ģimenes, kas tika izraidītas uz Sibīriju. Latvijā palikušajiem nebija iemeslu skaust," rakstīts publikācijā.