Nemaina aizliegumu prokremliskajam aktīvistam Žgunam izceļot no Latvijas

AT, neminot personas vārdu, informē, ka 26. oktobrī notikusi tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Tiesā bija jāpārbauda, vai iekšlietu ministra lēmums ir pamatots un tiesisks, proti, vai pieteicējam, kurš ir Latvijas pilsonis, atbilstoši Nacionālās drošības likuma 18.1 pantam pamatoti ir noteikts aizliegums izceļot no Latvijas.

Tiesā secināja, ka pieteicējam piemērotais izceļošanas aizliegums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai. Tādēļ AT pārsūdzēto iekšlietu ministra lēmumu atzina par pamatotu un tiesisku.

Lietā tika konstatēts, ka nacionālās drošības apdraudējums saskatāms pieteicēja mērķtiecīgi īstenotajās darbībās, kas vērstas pret Latvijas nacionālās drošības interesēm un sekmējušas Krievijas nemilitārās ietekmes pasākumu īstenošanu.

AT guvusi pārliecību, ka Žgunam noteiktais izceļošanas aizliegums ir nepieciešams un piemērots konstatētā nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanai, jo viņa veiktās darbības, tostarp arī īstenojot Krievijas nemilitāro ietekmi, apdraudējušas Latvijas nacionālās drošības intereses.

Tāpat AT konstatēja, ka izceļošanas aizlieguma noteikšana šajā gadījumā nav nesamērīga vai patvaļīga. Tāpat iekšlietu ministrs savā lēmumā pamatojis nepieciešamību noteikt izceļošanas aizliegumu uz vienu gadu.

Ņemot vērā, ka Nacionālās drošības likums neparedz tiesības pieteicējam un viņa pārstāvim iepazīties ar materiāliem, kas ir valsts noslēpums un uz kuru pamata noteikts izceļošanas aizliegums, AT pārbaudīja, vai pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu nav nesamērīgi ierobežotas. Tiesā atzina, ka tiesas procesā ir pietiekami līdzsvarojošie pasākumi personas tiesību ierobežojumam, kurus paredz objektīvās izmeklēšanas princips un attiecīgais Administratīvā procesa likuma un Nacionālās drošības likuma regulējums.

AT pati pieprasīja, iepazinās un izvērtēja gan Valsts drošības dienesta atzinumu, gan arī materiālus, kas izmantoti tā sagatavošanai, kā arī slēgtā sagatavošanās sēdē uzklausīja Valsts drošības dienesta pārstāvjus.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu personai ir tiesības pārsūdzēt AT iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru tai noteikts izceļošanas aizliegums no Latvijas. AT šādu pieteikumu izskata kā pirmās instances tiesa koleģiālā sastāvā. AT spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Jau vēstīts, ka prokuratūra cēlusi apsūdzības sešiem Latvijas valstspiederīgajiem par noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" vadīšanu un piedalīšanos šīs organizācijas pastrādātajos noziegumos, tomēr trīs no personām izsludinātas meklēšanā.

20.oktobrī ir celtas apsūdzības sešām personām pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā. Par šādu noziegumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem.

Visi seši apsūdzētie ir aicināti uz prokuratūru procesuālo darbību veikšanai. LETA jau rakstīja, ka šīs personas ir prokremliskā aktīviste Tatjana Andrijeca, Staņislavs Bukains, Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule un Romans Samuļs un Žguns.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Žguns darbojas biedrībā "Rodina", kas savulaik Rīgā vēlējās organizēt pasākumu "Krievu maršs" 9.maijā, kā arī biedrībā "Pribaltijskij kazačij krug". 2014.gadā LTV raidījums "De facto" ziņoja, ka VDD uzmanību piesaistījusi "Pribaltijskij kazačij krug", kas ir cieši saistīta ar Krievijas valdības atbalstīto, paramilitāro organizāciju "Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienība".

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gadā spēkā stājies spriedums, kas Alūksnes rajona tiesā piespriests trīs mantračiem, tostarp, Žgunam, kuri meklējuši senlietas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapos. Toreiz tiesa piesprieda vainīgajiem piespiedu darbu.