Pirmajā pusgadā no seksuālas vardarbības Latvijā cietuši desmitiem bērnu

Valsts policijas statistika liecina, ka par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās 2022. gada sešos mēnešos par cietušajiem atzīti pieci bērni, bet 2023. gada sešos mēnešos – 23 bērni. Par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu 2022. gada sešos mēnešos atzīti 14 cietušie, bet 2023. gada sešos mēnešos – 37 bērni, liecina VP statistika.

Policijā uzsver, ka augsts ir minēto noziedzīgo nodarījumu latentums, proti, gadījumi par kuriem policija nemaz neuzzina.

Lielākam riskam pakļauti bērni ar īpašām vajadzībām, piemēram, ar garīgās attīstības traucējumiem.

Tāpat riskam pakļauti sākumskolas vecuma bērni, kuru pašvērtējums ir atkarīgs no citu novērtējuma, piemēram, uzslavas, atzinības, kā arī bērni, kuriem trūkst prasmes sevi aizstāvēt, pasakot "nē".

Vainīgās personas izmanto dažādus veidus, kā uzrunāt bērnus. Piemēram, izsaka komplimentus, sola par noteiktām darbībām samaksāt, izsaka draudus un iebiedē bērnu, ka tiks izplatīti noteikta veida materiāli, lai ieinteresētu dažāda vecuma bērnus iesaistīties komunikācijā ar viņiem, pauž VP.

Likumsargi publicējuši padomus, kā vecāki var palīdzēt un ko teikt bērniem. Policija uzsver, ka ir svarīgi izskaidrot, ko nozīmē pavedināšana internetā:

1. Informējiet bērnu, ka cilvēki internetā dažādu nolūku vadīti var slēpt savu patieso identitāti (piemēram, vārdu, vecumu, dzimumu) un sniegt nepatiesu informāciju (piemēram, par dzīvesvietu, par nodarbošanos). Reizēm cilvēki to dara, lai maldinātu kādu un nodarītu viņam pāri. Palīdziet bērnam saprast, cik vienkārši ir internetā noslēpt savu patieso identitāti, kā arī palīdziet bērnam apzināties, ka internetā saņemtā informācija ir jāizvērtē kritiski, nevar visam ticēt.

2. Pārrunājiet ar bērnu, ka ir rūpīgi jāizvērtē, ar kādu informāciju viņš dalās internetā. Informējiet bērnu, ka nevajadzētu dalīties ar personiska rakstura informāciju (piemēram, atrašanās vietu, fotogrāfijām vai video no savas dzīves vietas, privātām fotogrāfijām). Reizēm kāds var izmantot ļaunprātīgi internetā ievietotu personiska rakstura informāciju, uzrunājot bērnu ar mērķi nodarīt viņam pāri. Palīdziet bērnam apzināties, ka, ievietojot personīgu informāciju internetā, tam var būt nepatīkamas sekas, kas var ietekmēt viņu un citus.

3. Informējiet bērnu, ka viņš var internetā piedzīvot situācijas, kuras viņam var izraisīt apjukumu un dažādas nepatīkamas emocijas (piemēram, bailes, kaunu, vainas sajūtu). Izstāstiet, ka šādos gadījumos ir svarīgi, lai bērns ziņotu par personu, pārtrauktu saziņu un izstāstītu par notikušo uzticamam pieaugušajam.

4. Atgādiniet bērnam, ka viņš vienmēr var nākt pie jums, kad būs nepieciešams atbalsts vai palīdzība. Atgādiniet bērnam, ka viņš vienmēr var stāstīt jums par gadījumiem, kad kāds internetā izraisa viņam apjukumu vai dažādas negatīvas emocijas. Esiet uzticības persona savam bērnam.

Likumsargi pauž, ka aizdomu gadījumā jāsaglabā pierādījumi par pavedināšanu internetā. "Ja tomēr ir aizdomas, ka bērns tiek pavedināts internetā, kopā ar bērnu saglabājiet pierādījumus – pārskatiet un atlasiet sarakstes, foto, audio un video failus, kas apliecina, ka bērns piedzīvojis pavedināšanu internetā. Saglabājiet šos materiālus un sociālo mediju profilus, kuros bērns piedzīvojis pavedināšanu. Tas kalpos kā pierādījumi policijai, lai vērstos pret cilvēku, kas ir veicis pretlikumīgas darbības," pauž VP pārstāve Madara Šeršņova.

Tāpat likumsargi aicina vērsties policijā un saņemt atbalstu, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunim 116111 vai rakstot uzticibastalrunis.lv lapā vai mobilajā lietotnē "Uzticības tālrunis".

Vienlaikus policija aicina neuzspiest bērnam runāt par notikušo, bet būt gataviem uzklausīt.