Rimšēvičam piespriež sešus gadus aiz restēm, Martinsonam – piecus

Rimšēvičam arī noteikts aizliegums ieņemt noteiktus amatus vēl piecus gadus pēc soda izciešanas.

Tāpat viņam konfiscēti naudas līdzekļi aptuveni 10 000 eiro apmērā, nekustamais īpašums Garkalnes novadā, dzīvoklis Jūrmalā, kā arī nekustamais īpašums Ventspils novadā.

Rimšēvičs tika atzīts par vainīgu visās viņam izvirzītajās apsūdzībās.

Savukārt Martinsonam tiks konfiscēti vairāk nekā 170 000 eiro, bet Martinsona uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – 3,1 miljona eiro apmērā.

Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas Rimšēvičs portālam "Delfi" apliecināja, ka noteikti pārsūdzēs trešdien tiesā nolemto.

Savukārt prokurore Viorika Jirgena portālam "Delfi" norādīja, ka valsts apsūdzības uzturētāji ar spriedumu ir apmierināti – tiesa piespriedusi tādus brīvības atņemšanas sodus, kādi tika lūgti, kā arī konfiscētie līdzekļi bijuši tādā apmērā, kā prokuratūra vēlējusies.

Rimšēvičs tiesas zālē netika apcietināts, jo to nebija prasījusi prokuratūra, noskaidroja portāls "Delfi".

Krimināllietā iesaistītie advokāti vairākkārt uzsvēra, ka, viņu ieskatā, process nav bijis samērīgi ātrs, kā arī lieta, viņuprāt, neesot korekti izskatīta.

Tiesa trešdien arī pieņēma blakuslēmumu, ar kuru tiks lūgts ierosināt atsevišķu kriminālprocesu pret liecinieka statusā esošo uzņēmēju Viktoru Ziemeli saistībā ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai.

Lai arī tiesas sēdei vajadzēja sākties pulksten 12, tās sākums aizkavējās vairāk nekā par pusstundu, jo tie lietas dalībnieki, kuri bija pieslēgušies attālināti, nevarēja redzēt tiesas zāli.

Pirms sprieduma pasludināšanas Rimšēvičs stāvēja tiesas zāles vidū, pie sevis dungodams kādu meldiju.

Trešdien tiesa pasludināja saīsināto spriedumu. Ja kāda puse vēlēsies to pārsūdzēt, tad tā tiesai lūgs taisīt pilno spriedumu, kas tiesai jāsagatavo 14 dienu laikā, taču sarežģītākās lietās šis laiks var tikt pagarināts līdz pusgadam.

Spriedumu noklausīties bija ieradušies gandrīz visu Latvijas mediju pārstāvji, kā arī tiesas sēdē piedalījās prokurors Māris Leja un prokurore Viorika Jirgena.

Tāpat uz sprieduma pasludināšanu bija ieradies pats Rimšēvičs, bet Martinsons to klausījās attālināti.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" (TKB) pārstāvju iesnieguma. Abi lietā figurē kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Minētās personas ir TKB bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs, nu jau nelaiķis Igors Buimisters.

Rimšēvičam iepriekš tika piemēroti tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, proti, liegts tikties ar pašreizējo LB amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī Ziemeli un Buimisteru.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.

Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.